Obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā ieviesīs pēc trim gadiem (149)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Koalīcijas partijas pirmdien vienojušās par obligātā centralizētā eksāmena fizikā vai ķīmijā ieviešanu pēc trim gadiem, paziņoja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Pakāpeniski vidusskolēniem būšot jākārto pārbaudes darbi, kā arī jāpiedalās ministrijas sagatavotajos pilotprojektos. Šo eksāmenu ieviešanai nepieciešami 1,8 miljoni eiro.

«Kopumā visa koalīcija uzskata, ka fizikas vai ķīmijas eksāmens ir konceptuāli atbalstāms, bet šobrīd mēs to nevaram ieviest uzreiz. Pēc trim gadiem varētu būt reāli, lai 10.klases skolēni varētu sākt mācīties un zinātu, ka viņiem būs šis eksāmens,» viņa sacīja.

Straujuma apgalvoja, ka obligātā eksāmena ieviešanai eksaktajās zinātnēs

piekrītot arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

(«Vienotība»), kaut arī viņa iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka obligātā eksāmena fizikā vai ķīmijā vidusskolēniem nebūs.

Fizikas vai ķīmijas centralizētā eksāmena ieviešanu no 2016./2017.gada rosināja iepriekšējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, un tas guva arī valdības atbalstu.

Druviete iepriekš klāstīja, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzētā mācību vides modernizācija, tostarp ķīmijas un fizikas kabinetu labiekārtošana, eksakto mācību priekšmetu skolotāju izglītošana, kā arī mācību materiālu uzlabošana, mudinās vidusskolēnus izvēlēties kārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Tomēr piespiedu kārtā šajos mācību priekšmetos eksāmens nebūšot jākārto.

Jau esam ziņojuši, ka izglītības eksperti obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu vērtēja kā nepārdomātu, jo eksāmeni nepieciešami, lai jaunietis iestātos augstskolā. Izmaiņas plānots ieviest pārāk ātri un skolēni un skolas, iespējams, nevarēs pietiekami sagatavoties.

Šāds lēmums bija pārsteigums arī skolu direktoriem.

Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane norāda, ka ir akreditētas dažādas izglītības programmas, kurās eksaktie priekšmeti netiek mācīti. Jāņem vērā arī nodrošinājums – ne visām skolām ir pietiekami labs tehniskais nodrošinājums šo priekšmetu apguvei, kā arī ne visās skolās ir fizikas un ķīmijas skolotāji.

Obligāto eksakto centralizēto eksāmenu ieviešanai nepieciešami 1,8 miljoni eiro

Ja centralizētos eksāmenus vidusskolēniem bioloģijā, ķīmijā, fizikā ievieš kā obligātus, nākamajiem pieciem gadiem Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) papildu būtu nepieciešami 1,8 miljoni eiro, liecina ministrijas aprēķini.

Papildu nauda nepieciešama eksāmenu izveidošanai, to aprobācijai, labošanai un citiem ar skolēnu zināšanu pārbaudi saistītiem darbiem. Ministrija norāda, ka pašlaik tās budžetā šādas naudas neesot.

Eksperti atbalsta centralizētā eksāmena ieviešanu fizikā un ķīmijā

Vienojoties par centralizētā eksāmena ieviešanu fizikā un ķīmijā pēc trīs gadiem, koalīcijas partijas ir rīkojušās pareizi.

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pauda viedokli, ka iecere par obligāto dabas zinību mācīšanu ir pareiza, vienlaikus gan norādot, ka būtu jāpārskata arī tas, kā attiecīgie mācību priekšmeti tiek mācīti.

"Nereti vecākiem ir jāalgo privātskolotāji,

lai viņi bērniem iemāca skolas programmā paredzēto tikai tāpēc vien, ka programmā iekļautais apgūstamās vielas apjoms ir pārāk liels, un stundās tai tiek iziets cauri mērkaķa ātrumā. Bērni tādā tempā nespēj visu iegaumēt, sacīja Ķīlis.

Eksministrs arī pieļāva, ka politiķi pie jautājuma par šo eksāmenu laika gaitā vēl var atgriezties.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors Valdis Kokars sarunā ar norādīja, ka atbalsta obligāto eksāmenu ieviešanu fizikā vai ķīmijā. Profesors norādīja, ka šādu eksāmenu ieviešana ir obligāts pasākums, bez kura

nevar iedomāties bērnu intelektuālo attīstību.

Kokars minēja piemērus no savas pieredzes, kad RTU Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātē ir studenti, kuri grib mācīties, taču viņiem tas neizdodas, jo vidusskolā eksaktās zinātnes bijušas sliktā līmenī. Ieviešot obligātos eksāmenus fizikā vai ķīmijā šī situācija varētu uzlaboties, sacīja Kokars.

Tāpat profesors norādīja, ka nav pamata runāt par to, ka skolēns ar lielām mokām sagatavosies fizikas eksāmenam, bet to nokārtojis visu aizmirsīs, jo to pašu varot attiecināt arī, piemēram, uz latviešu valodas pārbaudījumiem. Kokars arī prognozēja, ka ir pavisam reāli obligātos eksāmenus eksaktajās zinātnēs ieviest trīs gadu laikā – daudzās

skolās ir ieguldīts ievērojams finansējums,

lai ierīkotu dabaszinātņu kabinetus. "Pretējā gadījumā tā būtu tikpat kā zemē nomesta nauda", sacīja Kokars.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone norādīja, ka šis jautājums ir tikai problēmas virspuse. Vispirms būtu

nepieciešams nodrošināt sagatavotus pedagogus,

jāpiesaista jauni mācībspēki, un jāpanāk skolēnu ieinteresētība eksaktajās zinātnēs. Tāpat Jansone norādīja, ka ir ļoti daudz kompleksu jautājumu, kas vēl ir jāskata un nevar būt tā, ka valdība risina tikai vienu problēmu.

Komentāri (149)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu