Partijas «Vienoti Latvijai» saraksta līderi būs partijas vadītājs Ainārs Šlesers un tai nesen pievienojušies ekspremjeri Ivars Godmanis un Aigars Kalvītis, kā arī politiķi Jānis Straume un Jānis Jurkāns.
«Vienoti Latvijai» līderi būs Šlesers, Godmanis, Kalvītis, Straume un Jurkāns (104)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Partijas vadītājs Šlesers žurnālistus informēja, ka viņš būs līderis Rīgas apgabala vēlēšanu sarakstā, Jurkāns - Latgales, Straume - Kurzemes, Kalvītis - Zemgales, bet Godmanis - Vidzemes vēlēšanu sarakstā. Pēc Šlesera teiktā, šie pieci kandidāti ir arī potenciālie premjera amata kandidāti.
Godmanis preses konferencē norādīja, ka patriotisms un arī pieredze zināmā mērā ir tieši tas, kas raksturo partiju, un, pēc viņa domām, partijai ir ko piedāvāt. «Pieredze ir mūsu CV. Tāpat mēs sevi uzskatām par patriotiem,» sacīja bijušais premjers.
«Savus spēkus mēs apvienojam tieši tagad, jo mēs esam dziļi pārliecināti, ka mums ir ko piedāvāt, balstoties uz savu pieredzi gan šeit, gan arī strādājot Eiropā,» norādīja Godmanis, bilstot, ka parādās «sindroms», ka politiķi vienkārši vēlas tikt ievēlēti, savukārt problēmas, kur vajadzīgas reformas, tiek atliktas.
Godmanim arī nav atbalstāma ideja par nodokļu paaugstināšanu, un partijai ir priekšlikumi, kas būs konkurētspējīgi, piebilstot, ka Latvijai nākamajos desmit gados ir jāpanāk vidējais ES dzīves līmenis. Politiķis arī izteicās, ka nevar pieļaut tos normatīvus, kas sarežģī investīciju ieplūšanu valstī.
Par trīs pamatprincipiem «Vienoti Latvijai» tika nosaukta Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, atbalsts aktīvam darbam un sociālajam taisnīgumam, ko Godmanis nosauca par ļoti grūtu, tomēr kā galvenais princips tika uzsvērts nācijas izlīgums. «Esmu dziļi pārliecināts, ka tas ir kaitīgi visiem, kas šeit dzīvo, it sevišķi latviešu tautai, ja mēs turpināsim vēlēšanas vinnēt ar radikāliem lozungiem. Ja mēs turpināsim šo sistēmu - un partijas ir tās, kas to dara, -, tad mēs neko labu nepieredzēsim,» pauda Godmanis.
Bijušais «trekno gadu» premjers Aigars Kalvītis uzsvēra to, ka Latvijā nav risinātas izglītības problēmas. Pēc viņa teiktā, kopš šie politiķi vairs nav politikā, valsts izglītībai neviens nav pievērsis pietiekamu uzmanību. «Es nekad nebiju iedomājies, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par 40%, un no tā izrietošās sekas ir vērojamas visos līmeņos» minēja Kalvītis.
Ekspremjers izteicās, ka studenti tagad izvēlas mācīties par sociologiem, politologiem, nevis studē inženierzinātnes, kas ir daudz grūtākas. Pēc politiķa domām, šobrīd ar savu izglītības sistēmu «mēs ražojam reālus bezdarbniekus».
Arī Straume pauda, ka tā ir «vēsturiska un unikāla situācija Latvijas politikā», ka piecu dažādu, savstarpēji konkurējošu partiju līderi uz nācijas izlīguma ideoloģijas bāzes ir izvēlējušies strādāt «Vienoti Latvijai». «Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā turpināt savu politiku būvēt uz etniskās pretnostatīšanas bāzes - tas ir kaitējums valstij,» izteicās Straume.
Arī Jurkāns uzsvēra, ka visi šie ekspremjeri ir šeit, jo saprot, ka Latvija ir briesmās. Viņš pauda, ka nacionālais izlīgums principā ir viens no virsuzdevumiem. «Ja šodien mēs nepratīsim izveidot Latvijas politiķu izlasi, kas zina, kas spēj un kas grib palīdzēt Latvijai izpildīt to virsuzdevumu,» teica Jurkāns.
Šlesers daudz runāja par Latvijas ekonomiskajiem jautājumiem, uzsverot, ka mūs valstij ir vajadzīgi bagāti cilvēki un ir jārada apstākļi, lai viņi šeit brauktu, dzīvotu un tērētu naudu, ko viņi būs nopelnījuši citur. «Sāksim piesaistīt to naudu, ko mēs esam principā pazaudējuši paši, atdodot savus nodokļu maksātājus citām valstīm,» emocionāli uzsvēra Šlesers.
Viņš arī runāja par Latvijas demogrāfisko situāciju, norādot, ka Londona ir tā, kas ir kļuvusi par otro lielāko pašvaldību, kur dzīvo Latvijas iedzīvotāji, jo ļoti daudzi no Latvijas ir izbraukuši. Šlesers bilda arī to, ka restorāna «McDonalds» Daugavpilī aizslēgšana jau ir «trauksmes signāls, ka kaut kas nav kārtībā» un nav apgrozījuma.
Arī Šlesers uzsvēra, ka Latvijā ir jābūt vienotai nācijai. «Tas, kas notiek Ukrainā šodien, nekad netiks piedzīvots Latvijā. Latgale nekad nebūs otra Krima,» savās televīzijas reklāmās skandēto atkārtoja viens no partijas līderiem.
Uz jautājumu, kāpēc netika realizēta ideja par sadarbību ar «Saskaņas centru», Godmanis norādīja, ka šī partija nesāks savu politisko darbību ar to, ka nekādā gadījumā nenotiks sadarbība ar «Saskaņas centru», bet tajā pašā laikā viņi neuzskata, ka «100% mēs varam darboties politikā tikai kopā ar «Saskaņas centru«». Tomēr skaidru atbildi viņš nesniedza, tālāk turpinot, ka «Vienoti Latvijai» noteikti nesadarbosies ar tiem, kas neatzīst Latvijas valsts dalību ES un NATO, latviešu valodu kā valsts valodu.
«Lai apvienotu šos cilvēkus, kas sēž pie šī galda, tāds variants nav iespējams. Mēs varam vienoties tikai ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mēs ideoloģiski un politiski esam līdzīgi,» savukārt teica Kalvītis par informāciju, ka «Vienoti Latvijai» varētu sadarboties ar «Saskaņas centru».
Paust atbalstu ieradās vēl vairāki bijušie premjeri: Māris Gailis, Vilis Krištopāns, Valdis Birkavs un Andris Bērziņš. Viņi gan neplāno atgriezties politikā.
Šlesers, kurš vēl nesen pie vēlētājiem nāca ar nācijas izlīguma ideju un vēlējās vienoties par sadarbību ar «Saskaņas centru», tagad par saukli izvēlējies trīs vārdus: «Pieredze. Profesionalitāte. Patriotisms.»
Šlesers savu piedāvājumu iecerējis kā alternatīvu «Vienotībai».