Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis kopš Ukrainas-Krievijas notikumu sākšanās tā dēvētajā melnajā sarakstā papildus iekļāvis 21 personu. Kopumā šogad iekšlietu ministrs «melnajā sarakstā» ir iekļāvis 40 personas. Darbs pie personu iekļaušanas Latvijai nevēlamo cilvēku sarakstā tiks turpināts.
Vienlaikus Kozlovskis minēja, ka personas sarakstā iekļautas ne tikai kontekstā ar notikumiem Ukrainā, bet gan saistībā ar to sistemātisku un ilgstošu darbību un dalību noteiktās organizācijās.
«Savā ziņā tas ir ilgtermiņa drošības iestāžu darbs, arī sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem, it īpaši no Igaunijas drošības iestādēm. Pārsvarā «melnajā sarakstā» iekļautas personas, kuras ne tikai varbūt vienreiz ir kaut kur izteikušās, bet piedalās organizācijās un biedrībās, kuras sistemātiski nodarbojas gan ar Latvijas vēstures interpretāciju, gan pastāvīgi cenšas diskreditēt Latviju kā valsti, kur atdzimst fašisms. Tas, protams, ir saistīts ar notikumiem Ukrainā, jo retorika ir mainījusies. Mēs redzam, ka tiek mēģināts vilkt paralēles, piemēram, norādot, ka Ukrainā tagad ir fašisms, tādējādi arī Latvijā tas atdzimst,» sacīja Kozlovskis, norādot, ka pilnībā nošķirt Ukrainas notikumus no kopējā konteksta nevar.
Ministrs norādīja, ka
sarakstā iekļauto personu vārdus neatklās.
Viņa lēmums par personu iekļaušanu sarakstā ir administratīvs akts, kas ir pārsūdzams. Tā kā daļai no lēmumiem vēl nav beidzies pārsūdzības termiņš, nav iespējams minēt konkrētus vārdus, sacīja Kozlovskis.
Vaicāts, vai abu «melnie saraksti» kaut kādā mērā pārklājas, Kozlovskis norādīja, ka ārlietu ministra gadījumā runa vairāk ir par personām, kas kādu noteiktu nostāju ir paudušas pēdējā gada laikā. Savukārt iekšlietu ministra «melnajā sarakstā» iekļaujamās personas ir saistītas ar konkrētu organizāciju definētajiem mērķiem un darbībām.
Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu, savukārt tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, šādas tiesības ir, ja tās savā atzinumā secinājušas, ka ārzemnieks darbojas vai ir biedrs pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat atzinumā var tikt norādīts, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai ar klātbūtni Latvijā var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā.
Kas nosaka iekļaušanu sarakstā?
Vēl kā priekšnoteikums iekļaušanai «melnajā sarakstā» var tikt uzskatīts tiesībsargājošās iestādes secinājums, ka citas valsts pilsonis ir izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu. «Melnajā sarakstā» iekļaujamas arī personas, par kurām tiesībsargājošajām iestādēm ir informācija par nozieguma pret cilvēci, starptautisku vai kara nozieguma izdarīšanu vai dalību masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu.
Likums iekšlietu ministram paredz tiesības personas iekļaut ieceļošanas aizlieguma sarakstā arī gadījumā, ja kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā. Gadījumā, ja valsts kompetentās valsts iestādes sniegušas atzinumu, ka personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, arī tad iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par personu iekļaušanu «melnajā sarakstā».
Tāpat iekļaušana ieceļošanas aizlieguma sarakstā no iekšlietu ministra puses ir iespējama, ja ārzemnieks notiesāts par Latvijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana vismaz uz vienu gadu.
Lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram
Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, kura pieņemšanā ir jāievēro visi administratīvā procesa principi. Pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro personas saikne ar valsti un jāizvērtē lieguma samērīgums, proti, vai personai noteiktais ierobežojums iebraukt valstī un ar to saistītais aizskārums personas tiesībām ir samērojams mazāks nekā apdraudējums, ko rada personas uzturēšanās valstī. Iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas senātā. Ja lēmums balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.
Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā», ja viņš ir Latvijai nevēlama persona jeb persona «non grata». Par personu «non grata» var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams.
Tajos gadījumos, kad ārzemnieks ir pārkāpis kādu no uzturēšanās nosacījumiem, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā» var pieņemt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersona. Šādi lēmumi ir administratīvie akti, kas ir apstrīdami vispārējā kārtībā.
Iekļaujot ārzemnieku «melnajā sarakstā», viņam var noteikt liegumu ārzemniekam ieceļot arī Šengenas valstīs. Šādas tiesības nav paredzētas ārlietu ministram.
Liegt ārzemniekam ieceļot Šengenas valstīs var tajā gadījumā, ja ir ievērots samērīguma princips, ja dati par personu ir pietiekami precīzi un ja ir konstatēti attiecīgajā laikā pastāvoši draudi sabiedriskajai kārtībai, kā arī sabiedrības vai valsts drošībai. Arī lēmums par personu iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā ir pārsūdzams.
