Ja kāds no «melnajā sarakstā» iekļautajiem trim māksliniekiem Latvijā ieradīsies, piemēram, pa sauszemi, viņam, visticamāk, tiks dota tieši viena diena laika, lai pamestu valsti.
«Melnajā sarakstā» iekļautajiem «māksliniekiem» būšot diena laika, lai pamestu Latviju (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šodien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja, ka patlaban neesot informācijas, ka kāds no sarakstā iekļautajiem māksliniekiem ir ieradies Latvijā. Taču pastāv iespēja, ka kādam no viņiem ir citā Eiropas Savienības valstī izdota vīza, un gadījumā, ja viņš Latvijā ierodas, šķērsojot sauszemes robežu, nevis ar lidmašīnu, uzreiz nevar konstatēt, ka viņš Latvijā ir ieradies.
Gadījumā, ja tiks identificēts, ka mākslinieks tomēr ir šķērsojis valsts robežu, viņu uzreiz neizraidīšot, bet gan došot saprātīgu laiku, lai valsti pamestu. Kozlovskis minēja, ka šis termiņš varētu būt viena diena. «Skaidrs, ka tas nenotiks nekavējoties un aiz rokas nevedīsim ārā,» piebilda ministrs.
Gadījumā, ja kāds no māksliniekiem ieradīsies ar lidmašīnu, viņam uzreiz lidostā tiks liegta ieceļošana Latvijā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, aizliegums ieceļot Latvijā attiecas arī uz personām, kurām ir izsniegta Vienotā jeb Šengenas vīza. «Krievijas māksliniece un jebkura cita sarakstā iekļautā persona, mēģinot ieceļot Latvijā, kādā no robežkontroles punktiem tiks nosūtīta atpakaļ uz izceļošanas valsti,» sacīja Eihenbaums.
Viņš norādīja, ka vienīgais izņēmuma gadījums būtu, ja Valērija vai kāds no citiem sarakstā iekļautajiem cilvēkiem gribētu ieceļot Latvijā uz kādu no Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumiem. Tajos var piedalīties arī personas, kurām ieceļot valstī ir aizliegts. Kā skaidroja Eihenbaums, izņēmums paredzēts, lai «neaizslēgtu durvis diplomātiskajiem kontaktiem», bet uz izklaides un citu veidu pasākumiem šāds izņēmums neattiecas.
LETA jau ziņoja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot Krievijā plaši pazīstamajiem estrādes māksliniekiem Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.
Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā «Ražots Padomju Savienībā» aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs, un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.
Tāpat Gazmanovs šī gada maijā uzstājās mītiņā Maskavas Sarkanajā laukumā, lai paustu atbalstu Krimas prokrieviski noskaņotajām varasiestādēm, kas vēlas pievienoties Krievijai, izpildot patriotiska rakstura dziesmu par virsniekiem.
Dziedātāja Valērija dzimusi 1968.gadā Saratovas reģionā, savukārt vēlāk pārcēlusies uz Maskavu, kur 1992.gadā ierakstījusi pirmo albumu angļu valodā «The Taiga Symphony», un savas karjeras sākumā saņēmusi skatītāju simpātijas balvu konkursā «Jūrmala - 92». 2012.gadā Valērija oficiāli nosaukta par Krievijas prezidenta kandidāta Vladimira Putina uzticamības personu. Dziedātāja paudusi pārliecību, ka Krievijā nav cilvēka, kas varētu tikt galā ar prezidenta pienākumiem labāk nekā Putins.
Savukārt Kobzons, kurš, tāpat kā Gazmanovs un Valērija, Latviju bieži apmeklējis, lai piedalītos festivālā «Jaunais vilnis», 2003.gadā ar toreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja rīkojumu jau tika iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā uz nenoteiktu laiku, jo valsts iestādēm bija pamats uzskatīt, ka viņš «rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai». Tomēr 2004.gada jūnijā, pretēji Satversmes aizsardzības biroja rekomendācijām, toreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons izdeva rīkojumu izslēgt Kobzonu no «melnā saraksta». Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais vēlāk apgalvoja, ka Kobzona ielaišana Latvijā neesot bijis politisks lēmums un Jēkabsons lēmumu pieņēmis savu tiesību ietvaros. Tā kā Kobzona vārds neesot Interpola meklēto personu sarakstos, tad viņa iebraukšanai Latvijā neesot likti šķēršļi.
Dziedātāju Kobzonu savā teritorijā atteikušās ielaist arī ASV, Kanāda, Austrālija un vairākas Eiropas valstis.
Ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā visi trīs iekļauti uz nenoteiktu laiku.