Valdība vēl nelemj par jaunu brīvdienu pēc dziesmusvētkiem

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Valdība otrdien vēl nelēma par Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem grozījumiem likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, paredzot Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienu noteikt par svētku dienu. Jautājuma izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu ierosinājusi KM.

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde aģentūrai BNS sacīja, ka KM lūgusi atlikt jautājuma izskatīšanu, jo vēl nepieciešams precizēt atzinumos sniegto informāciju par fiskālās ietekmes uz valsts budžetu un tautsaimniecību aprēķina metodiku.

Bija paredzēts noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt pēc skolēnu dziesmu un deju svētkiem brīvdienu nav iecerēts noteikt, jo skolēniem ir vasaras brīvlaiks.

Ņemot vērā, ka dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, arī brīvdiena būtu nosakāma reizi piecos gados.

Brīvdienas nepieciešamību KM pamato ar to, ka tādējādi būs nodrošināta svētku dalībnieku pilnvērtīga līdzdalība svētkos un sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij.

Latvijas Darba devēju konfederācija aprēķinājusi, ka vienas svētku dienas izmaksas veido 0,4% no IKP. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP. Lēsts, ka papildu svētku dienas noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu miljonu eiro apmērā.

Darba devējiem rastos papildu izmaksas darba samaksas izmaksāšanai dubultā apmērā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanai tiem darbiniekiem, kuri dziesmu un deju svētku laikā ir atvaļinājumā, un darbadienu skaita samazināšanai attiecīgajā kalendārajā mēnesī. Tomēr naudas izteiksmē tēriņus neesot iespējams aprēķināt.

Apkopojot finansiālo ietekmi valsts pārvaldes struktūrās, secināts, ka Tieslietu ministrijas nozarei, pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes aprēķiniem, tas izmaksātu 1562 eiro, savukārt, pēc Tiesu administrācijas aprēķiniem, likumprojektā paredzētais regulējums radīs ietekmi 0,003% apmērā no kopējā tiesām atlīdzībai paredzētā finansējuma.

Veselības ministrijas nozarei tas radītu aptuveni 56 829 eiro izmaksas par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta medicīniskā un pārējā personāla dežūras vidējām izmaksām un 235 000 eiro par papildus nepieciešamo finansējumu darba samaksas nodrošināšanai slimnīcās.

Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršana neradīs Iekšlietu ministrijas nozarē strādājošajiem papildu administratīvās izmaksas, ņemot vērā, ka lielākajai daļai strādājošo ir maiņas grafiks.

Jau vēstīts, ka pērn ikviens dziesmu un deju svētku dalībnieks varēja iegūt brīvdienu, pamatojoties uz iesniegumu savam darba devējam, bet vēl pirms tam - savam darba devējam varēja iesniegt svētku rīkotāja - Latvijas Nacionālā kultūras centra - izsniegtu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju.

Latvijā svētku dienas ir 1.janvāris — Jaungada diena, Lielā Piektdiena un Pirmās un otrās Lieldienas, 1.maijs — Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4.maija — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, maija otrā svētdiena — Mātes diena, Vasarsvētki, 23.jūnija — Līgo diena, 24.jūnijs — Jāņu diena, 18.novembris — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 24., 25. un 26.decembris — Ziemassvētki, 31.decembris — Vecgada diena.

Ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu