Izlūkošanai, gaisa telpas novērošanai un pretgaisa aizsardzībai tiks novirzīti 158 miljoni eiro, otrdien pēc valdības sēdes slēgtās daļas žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Gaisa telpas novērošanai un aizsardzībai novirzīs 158 miljonus eiro (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tā kā Krievijas īstenotā politika Ukrainā, apzināta militārā spēka izmantošana ģeopolitisko ambīciju īstenošanai radījusi draudus eiroatlantiskās tautas drošībai un stabilitātei, kā arī ir notikusi vesela virkne notikumu Baltijas reģionā, tai skaitā, pieaugot neidentificēto lidojumu skaitam pie robežām, mēs esam
veikuši kopumā visu šo notikumu analīzi,»
viņš teica.
Ar piešķirto finansējumu astoņos gados tiks iegādāti un uzstādīti gaisa telpas novērošanas sensori un radari, individuālā pretgaisa aizsardzības sistēma un ieroči, notiks to modernizācija, patruļkuģu aprīkošana ar attiecīgām sistēmām un taktiskās izlūkošanas spēju attīstīšana, kā arī notiks karavīru apmācības, paskaidroja Vējonis.
«Rezultātā, ja mēs šo visu realizēsim, tad mēs
spēsim nodrošināt zemo lidojumu identifikāciju
Latvijas pierobežā, paaugstināsim mūsu bruņoto spēku izlūkošanas pretgaisa aizsardzības spējas,» sacīja aizsardzības ministrs.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka mainītas atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna prioritātes.
«Šeit mēs runājam pamatā par pašaizsardzības spēju stiprināšanu, kaujas spēju stiprināšanu, konkrētu vienību kaujas gatavības paaugstināšanu un agrās brīdināšanas spēju attīstību. Tas sevī ietver veselu virkni prioritātes,» teica Vējonis.
Par galvenajām prioritātēm izvirzītas pretgaisa spēju attīstība, zemessardzes stiprināšana, kā arī mehanizācijas projekts. Tā kā Latvija aicina uz daudz plašāku NATO klātbūtni Baltijā, valstij jāpalielina ieguldījums infrastruktūras attīstībā, kiberaizsardzībā un izlūkošanas spēju pastiprināšanā, viņš klāstīja.
Ministri otrdien aiz slēgtām durvīm skatīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos informatīvos ziņojumus «Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2012.-2024.gadam identificēto spēju prioritāšu pārskatīšanu», «Par izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējām», kā arī grozījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2012.-2024.gadam.
Jau ziņots, ka AM veikusi Ukrainas notikumu ietekmes analīzi un sagatavojusi priekšlikumus prioritāro spēju attīstībai, ar kuriem otrdien sēdes slēgtajā daļā iepazīstināja valdību.
AM norādīja, ka kopš Ukrainas krīzes sākuma Nacionālo bruņotie spēki pastiprināti kontrolē valsts robežu. Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā NATO ir pastiprinājusi patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas, trīskāršojot lidmašīnu skaitu. Tāpat Latvija ar NATO partneriem regulāri apmainās ar informāciju un piedalās kopīgās mācībās.
Malaizijas lidmašīnas avārija, kas notika virs Ukrainas, tikai pierāda Latvijas viedokļa pamatotību jautājumā par NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Baltijas reģionā, uzsvēris Vējonis.