Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus četros likumos, kas paredz Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību.
Saeima lems, kad Latvijā ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīts grozījumu Kriminālprocesa likumā anotācijā, ņemot vērā lielo notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un līdz ar to arī pieaugošās izmaksas notiesāto uzturēšanai, daudzās valstīs ir veikti pasākumi, lai ieviestu brīvības atņemšanas soda alternatīvas, tādējādi samazinot notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās. Viena no tādām alternatīvām ir elektroniskā uzraudzība, kuras piemērošana ir lētāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde un kas jau ir ieviesta daudzās valstīs, tostarp Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Norvēģijā un citās.
Šī gada februārī Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēma rekomendāciju par elektronisko uzraudzību, un rekomendācijā ir vērsta uzmanība uz to, ka pieaugošais ieslodzīto skaits var novest pie apstākļiem ieslodzījumā, kuri neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantā noteiktajam spīdzināšanas aizliegumam.
Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, izvērtējot gan situāciju Latvijā, gan arī ārvalstu pieredzi, nolēma, ka elektroniskā uzraudzība tiks noteikta kā viens no papildpienākumiem nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas piemērošanas gadījumā ar nosacījumu, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas šajā gadījumā var piemērot ātrāk.
Šobrīd personas, kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no ieslodzījuma, uzrauga Valsts probācijas dienests (VPD). Ar šiem notiesātajiem tiek aktīvi strādāts, un viņi tiek iesaistīti resocializācijas programmās.
Tāpat anotācijā minēts, ka, lai nodrošinātu, ka notiesātie daļu no piemērotā soda izcieš sabiedrībā stingrā uzraudzībā, bija nepieciešams reformēt nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēmu un radīt iespējas notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai - atkārtota nozieguma risks - tikt atbrīvotiem no soda izciešanas pirms termiņa ātrāk, radot sistēmu, kurā notiesātais daļu no soda izcieš ieslodzījuma vietā, bet daļu - sabiedrībā, pirms tiek nosacīti pirms termiņa atbrīvots.
Kopā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā virzītais likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā paredz paplašināt VPD pilnvaras nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzībā, nosakot, ka turpmāk jautājumu par minētajām personām uzliekamajiem pienākumiem izlems VPD, nevis tiesa. Tādējādi tiesa izlems jautājumu par personas nosacītu notiesāšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas - gan ar, gan arī bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas -, taču minēto personu uzraudzības saturu - uzliekamos pienākumus - noteiks VPD.
Savukārt grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredz reformēt un efektivizēt kārtību, kādā tiek izlemti jautājumi par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā, kā arī kārtību, kādā tiek sākta jautājuma par notiesātā iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ierosināšanas.
Izskatīšanai komisijās nodoti arī grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā.