Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta atzinusi, ka kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.
Atjaunota visa ziņa.
ECT vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums.
Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.
Ar četrām balsīm pret trim ECT arī konstatējusi, ka izdošanas apcietinājuma piemērošana neatbilda Konvencijas 5.panta 1.punkta prasībām, un vienbalsīgi norādījusi, ka pēckontrole bija neefektīva un pārkāpa Konvencijas 5.panta 4.punkta standartus. Tāpat ECT norādījusi, ka kriminālprocesuālās normas noteica tikai izdošanas apcietinājuma maksimālo ilgumu, kas nedrīkstēja pārsniegt vienu gadu, savukārt, atsaucoties uz nacionālo tiesu lēmumu motivāciju, ECT secināja, ka iesniedzējam nebija pieejams kontroles mehānisms, lai lūgtu pārskatīt piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību.
Kā acīmredzami nepamatotu ECT arī noraidīja iesniedzēja sūdzību, ka 2012.gada 4.decembrī veiktā aizturēšana bijusi prettiesiska un ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību. Visbeidzot - kā nepamatotu ECT noraidīja sūdzību, ka Čalovskim un viņa advokātam netika dota iespēja savlaicīgi iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
Kā liecina ECT paziņojums, Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5 000 eiro.
Čalovska advokāti vērtēs, vai pārsūdzēt ECT spriedumu
Aizstāvība vērtēs, vai pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palātas spriedumu, kurā atzīts, ka kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski Latvija nedrīkst izdot ASV, kamēr nav stājies spēkā ECT spriedums.
Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka aizstāvība sākusi iepazīties ar apjomīgo spriedumu un vēl vērtēs, vai to pārsūdzēt. Advokāts norādīja, ka pietiekami daudzos punktos ECT ir atzinusi, ka nav notikuši pārkāpumi, lai arī aizstāvība domā savādāk.
«Tiesa atzinusi, ka Latvija ir pārkāpusi cilvēktiesības, taču valstij samaksāt 5000 eiro ir tīrais nieks. Pozitīvākais ir tas, ka tagad ir turpināts aizliegt Čalovski izdot ASV, iekams nebūs pieņemts galīgais nolēmums,» uzsvēra advokāts un piebilda, ka Latvijas valdībai vajadzētu vēlreiz lemt jautājumu par Čalovska izdošanas pieļaujamību.
Ģenerālprokuratūra iepriekš pieņēma lēmumu izdod ASV
Kamēr spriedums nav stājies spēkā, prokuratūra komentārus pagaidām nesniegs, teica prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe. LETA jau rakstīja, ka iepriekš prokuratūra bija pieņēmusi lēmumu par Čalovska izdošanu, taču tas nestājās spēkā, jo tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā (AT). Pēc tam AT nolēma atstāt negrozītu prokurora lēmumu par Čalovska izdošanu.
Bordāns: ECT lēmumu Čalovska lietā varētu būt ietekmējis Latvijas ministru pretējais viedoklis
Bordānam esot vēl nepieciešams iepazīties ar ECT argumentiem, tomēr viņš pauda, ka vairāku ministru nostāja, nekonsultējoties ar toreizējo tieslietu ministru Bordānu, iebilst pret Čalovska izdošanu arī radījusi fonu, uz kura ECT tiesneši sprieda un skatīja šo lietu.
«Viss, kas toreiz notika valdībā - saistībā ar [ārlietu ministru Edgaru] Rinkēviča (V) kungu un [toreizējo aizsardzības ministru Arti] Pabrika (V) kungu, kuri neatbalstīja izdošanu, - varēja «nostrādāt» uz ECT pozīciju,» minēja bijušais ministrs.
Bordāns atgādināja, ka viņš uzticējās valsts tiesībsargājošajām institūcijām. «ECT uz šo skatās no citām pozīcijām - saistībā ar viena indivīda interesēm,» piebilda Bordāns.
Bordāns piebilda, ka viņam gan nav zināms, kā Tieslietu ministrija (TM) strādājusi ar šo jautājumu un kā Ārlietu ministrija (ĀM) pārstāvējusi šo jautājumu. «Turklāt, pēc manas informācijas, tieslietu ministres [Baibas Brokas (VL-TB/LNNK)] padomnieks ir Lauris Liepa, kurš ir advokāts arī Čalovskim,» minēja bijušais ministrs.
«Protams, ka šis spriedums ietekmē tālākos notikumus,» rezumēja Bordāns.
Latvijas valsts vēl spriedīs par turpmāko rīcību
Kā aģentūrai LETA skaidroja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, ECT palāta ir atzinusi, ka Čalovska izdošana uz ASV nav Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpums. «Čalovski drīkst izdot, taču šis ECT spriedums vēl nav stājies spēkā, tādēļ ECT norāda, ka līdz dienai, tad spriedums stāsies spēkā saskaņā ar Konvencijas 44.pantu, saglabājas pagājušā gada augustā noteiktie pagaidu aizsardzības pasākumi,» skaidroja Līce.
Kā ziņots, valdība pērn 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā, no kura viņš tika atbrīvots vien 10.oktobrī.
Septembra sākumā Ģenerālprokuratūrā tika saņemta atbilde, ka ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nebija norādījusi. Par minēto Ģenerālprokuratūra informēja Tieslietu ministriju, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Čalovska atrašanos izdošanas apcietinājumā.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa «Gozi Virus» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka «Gozi Virus» ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu «PDF» formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis «Gozi» vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.
