Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmums par tā dēvēto Imantas hakeri Denisu Čalovski vispirms jāizvērtē juristiem, ceturtdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. «Es neesmu paspējusi iepazīties ar sprieduma detaļām. Vispirms ir jāizvērtē juristiem,» viņa teica.
Premjere norādīja, ka valdība ECT nolēmumu aiz slēgtām durvīm steidzami neskatīs.
Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš ceturtdien bija pirmais, kas pavēstīja par ECT nolēmumu. Viņš sacīja, ka ECT nolēmusi pagaidām liegt izdot Čalovski ASV un likusi Latvijai samaksāt piecu tūkstošu eiro kompensāciju par viņa ieslodzīšanu. Vārpiņš norādīja, ka ir pāragri spriest, vai spriedumu pārsūdzēs, jo nepieciešams iepazīties ar visu nolēmumu kopumā. Čalovskis aģentūrai BNS, lūgts komentēt nolēmu, norādīja, ka «pagaidām viņš vēl neko īsti nezina».
Valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce ceturtdien pavēstīja, ka ECT konstatējusi, ka izdošana ASV nav pārkāpums, vienlaikus tiesa konstatējusi pārkāpumus saistībā ar Čalovskim piemēroto drošības līdzekli. Gadījumā, ja neviena puse tiesas spriedumu nepārsūdzēs, tad Čalovski pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā varēs izdot ASV. Par to, vai tiesas spriedumu pārsūdzēt, jālemj Ministru kabinetam. Ziņojumu valdībai gatavos Līce.
No ECT nolēmuma izriet, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pants par necilvēcīgu vai kaitējošu izturēšanos izdošanas gadījumā, bet ir pārkāpts pants saistībā ar Čalovska turēšanu metāla būrī sēdes laikā un tiesībām uz ātru tiesas lēmumu par likumīgu aizturēšanas līdzekli saistībā ar tiesiska pamatojuma trūkumu lēmumam paturēt Čalovski aizturējumā pirms tiek izlemts par izdošanu.
ECT noraidīja Čalovska argumentu, ka izdošanas ASV gadījumā viņš būtu pakļauts spīdzināšanas un nesamērīga cietumsoda riskam.
Tiesas sēdes laikā Čalovskis tika turēts metāla būrī, kas tika fiksēts fotogrāfijās un izplatīts plašsaziņas līdzekļos. Lai gan ECT atzina, ka metāla būris ir pastāvīga tiesas zāles konstrukcija, tā secināja, ka Čalovska atrašanās tajā sēdes, kurā lemj par izdošanu laikā, ir bijusi pārmērīga un pazemojoša.
Tiesa nolēma, ka Latvijai ir jāmaksā Čalovskim 5000 eiro par nodarīto nemateriālo kaitējumu.
ASV Čalovski apsūdzēja kibernoziegumos, kas skāruši vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstošus datoru ASV. Ar Čalovska līdzdalību izstrādātais datorvīruss «Gozi» inficējis arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datoru. Ar vīrusa palīdzību tikusi iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāva ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Pērn notika aktīva diskusija par to, vai Čalovski izdot tiesāšanai ASV. Latvijas valdība to atbalstīja, taču advokāti vērsās tiesā un ECT noteica pagaidu noregulējumu. Pagājušā gada oktobrī prokuratūra pieņēma lēmumu par Čalovska atbrīvošanu no apcietinājuma.
