Jautājums par NATO elementu izveidošanu Austrumeiropā, tostarp Latvijā, ir joprojām atklāts, lai gan konkrētas vietas pagaidām oficiāli netiek nosauktas, pastāstīja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
AM: Jautājums par NATO elementu izveidošanu Latvijā joprojām ir atklāts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NATO valstis tiks aicinātas apsvērt iespēju veidot lielu bāzi Austrumeiropā, lai varētu operatīvi reaģēt uz jebkādiem draudiem no Krievijas puses un aizstāvēt sabiedrotos šai reģionā. Tāda bāze varētu atrasties Polijas ostas pilsētā Ščecinā pie Baltijas jūras, raksta «The Times». Šādu ierosinājumu izteicis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, kas uzskata, ka tur jāatrodas munīcijai, bruņojumam un pārtikas rezervēm, lai nodrošinātu pienācīgu apgādi krīzes gadījumā, ja nāktos operatīvi piesaistīt tūkstošiem NATO karavīru.
Galkins skaidroja, ka šobrīd aliansē norisinās diskusijas par kopējo kaujas gatavību celšanas plānu, kurš paredz, piemēram, ātrās reaģēšanas vienību izvietošanu un nodrošinājuma vietu izveidi.
«Šis plāns ietver daudz dažādu elementu. Neraugoties uz to, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusi Ščecina kā iespējamā NATO bāze, šobrīd oficiāli konkrētas vietas nav nosauktas, un,
visticamāk, konceptuāli lēmumi sagaidāmi septembrī paredzētajā Velsas samitā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd nevar apgalvot, ka Austrumeiropā, tostarp Latvijā, tiks izveidoti kādi NATO elementi, piemēram, bāzes. Šis jautājums ir joprojām atklāts,» uzsvēra Latvijas ĀM pārstāvis.
Kā ziņots, jautājums par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes svarīgo nozīmi alianses austrumu daļā no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai nesen tika apspriests arī Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidentu neformālās tikšanās laikā Varšavā, norādot, ka militārais konflikts Ukrainā un Krimas aneksijas fakts ir palielinājis vienotas un konsekventas NATO politikas nozīmi visu valstu drošības jautājumos.
Kā tikmēr vēsta Krievijas mediji, prezidents Vladimirs Putins 22.jūlijā notikušajā valsts Aizsardzības padomes sēdē solījis, ka Maskava «adekvāti un proporcionāli reaģēs uz NATO militārās infrastruktūras tuvošanos mūsu robežām, neatstājot bez ievērības globālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu un augstas precizitātes stratēģiskā bruņojuma krājumu palielināšanu».