Pārmaiņas mazākumtautību skolās šogad nenotiks, un joprojām tās var izvēlēties atbilstošu mācību programmu, kurā paredzēts latviešu valodas un attiecīgās mazākumtautību valodas proporcionālais sadalījums, apliecināja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
Druviete norādīja, ka pagaidām tikai neliels skaits mazākumtautību skolu izvēlas tā saukto pirmo modeli, kas paredz vislielāko latviešu valodas īpatsvaru mācību procesā. Tomēr, pēc viņas domām, arvien vairāk skolu izvēlēsies kāpināt latviešu valodas lietojumu brīdī, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būs izpildījusi iecerētos priekšnoteikumus.
Ministre skaidroja, ka IZM šajā jautājumā strādā trīs virzienos. Tiek nodrošināts atbalsts pedagogiem latviešu valodas zināšanu pilnveidei, tostarp arī saistībā ar mācību priekšmetu mācīšanu. Notiek arī mācību programmu pārskatīšana, kā arī jaunu un modernu mācību līdzekļu veidošana. Tāpat tiek strādāts pie iespējami plašas sabiedrības informēšanas.
Druviete sacīja, ir panākts, ka dažādo viedokļu paušana, kas līdz šim notikusi uz ielas, pašlaik notiek pie sarunu galda. Viņa skaidroja, ka IZM regulāri tiek rīkoti semināri un mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdes, kurās tiek uzklausīti dažādu viedokļu paudēji.
Ministre atkārtoti uzsvēra, ka Latvija turpinās būt viena no Eiropas Savienības līderēm mazākumtautību izglītības nodrošināšanā dzimtajā valodā. Tātad tas nozīmē, ka Latvijā joprojām būs iespējas par valsts līdzekļiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūru, kā arī citus priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.
IZM konsekventi strādā pie latviešu valodas pozīcijas izglītībā stiprināšanas, teica Druviete, piebilstot, ka jāturpina pārdomāti un nesasteidzot, bet arī nevilcinoties turpināt procesu, kas Latvijā sācies jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
«Tas nav nekas radikāli jauns - mēs gluži vienkārši stiprinām latviešu valodu visās izglītības iestādēs, aicinot skolas pēc iespējas vairāk izvēlēties tādu modeli, kuram ir lielāka latviešu valodas proporcija,» skaidroja Druviete.
LETA jau ziņoja, ka vairākas krievu skolu atbalsta organizācijas vairākkārtēji rīkojušas protesta akcijas, iestājoties pret reformām mazākumtautību skolās, kas, pēc viņu domām, paredz mazākumtautību, tostarp krievu, skolu likvidēšanu.
