Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā «Ternovskis pret Latviju» uzdots analizēt Satversmes aizsardzības birojam (SAB) sadarbībā ar vairākām ministrijām, liecina valdības protokollēmums.
ECT spriedumu lietā par pielaidi valsts noslēpumam uzdots analizēt SAB
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sprieduma analizēšana uzticēta SAB sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts kanceleju, konsultējoties ar Ģenerālprokuroru un Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīni Līci.
Secinājumi un priekšlikumi spriedumā minēto problēmu risinājumam, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanas atteikuma pārsūdzības procesā un novērstu līdzīgu sūdzību iesniegšanu ECT, ir jāiesniedz mēneša laikā.
LETA jau ziņoja, ka valdība lēma nepārsūdzēt ECT palātas spriedumu Ternovska lietā. Līdz ar to valstij Ternovskim būs jāizmaksā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.
Valdība nolēma, ka lēmums netiks pārsūdzēts, jo uzskata to par pamatotu, žurnālistiem pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Vienlaikus vairākām ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt pašreizējo procedūru un iesniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai.
ECT palāta 29.aprīlī ar sešām balsīm pret vienu konstatēja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkta - par tiesībām uz taisnīgu tiesu - pārkāpums. Vakar bija pēdējā diena trīs mēnešus ilgajam sprieduma pārsūdzības periodam.
ECT secināja, ka tiesvedības gaita Ternovska civilprasībā pret Valsts robežsardzi par viņa atjaunošanu dienestā neatbilda konvencijas prasībām. Ternovskis lūdza piespriest viņam morālā kaitējuma kompensāciju 20 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji un atlīdzībā piesprieda 5000 eiro.
Vispirms ECT noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzības izskatīšana ir ārpus ECT kompetences, jo uz konkrēto strīdu nav attiecināms konvencijas 6.pants. ECT norādīja, ka lietā nav strīda par Latvijas tiesu kompetenci izskatīt strīdus par robežsargu atbrīvošanu no amata, ņemot vērā, ka iesniedzēja civilprasība pret Valsts robežsardzi pēc būtības tika izskatīta divās tiesu instancēs. Tādējādi ECT secināja, ka konvencijas 6.pants bija attiecināms uz tiesvedību, kuras ietvaros iesniedzējs mēģināja apstrīdēt viņa atbrīvošanas no dienesta Valsts robežsardzē tiesiskumu.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, ECT atzīmēja, ka konvencijā minētās tiesības uz taisnu tiesu paredz pušu vienlīdzību, tādēļ katrai no pusēm ir jābūt samērīgai iespējai iesniegt savus apsvērumus. Pretējā gadījumā kāda no pusēm var nonākt būtiski neizdevīgākā stāvoklī.
ECT konstatēja, ka sūdzības izskatīšanas mehānisms SAB un Ģenerālprokuratūrā nevarēja tikt uzskatīts par atbilstošu pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem, jo iesniedzējam nebija pilnībā pieejami viņa lietas materiāli. Turklāt neviena no abām iestādēm nevarēja tikt uzskatīta par «tiesu» konvencijā esošajā izpratnē, pat piemērojot šo jēdzienu visplašākajā tā nozīmē.
Rezultātā ECT uzskatīja, ka Rīgas apgabaltiesas nevēlēšanās pienācīgā kārtā izvērtēt iesniedzēja neierašanās iemeslus, atzīstot viņa prombūtni par neattaisnotu un izskatot civilprasību bez viņa klātbūtnes, kopumā padarīja tiesvedību par netaisnīgu. Tādēļ ECT konstatēja konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu.