Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu. Pēdējo piecu gadu laikā šādu skolēnu īpatsvars, salīdzinot ar vispārējās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem, kāpis par gandrīz 4%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Profesionālo vidējo izglītību izvēlas arvien vairāk skolēnu (104)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā mācību gadā no visiem vidusskolas izglītību iegūstošajiem audzēkņiem, kuru skaits bija sasniedzis 66 549 skolēnus, gandrīz ceturtdaļa jeb 39,77% mācījās kādā no profesionālās izglītības iestādēm. Pirms pieciem gadiem šādu skolēnu īpatsvars bijis 36,13%.
Demogrāfiskā bedre un emigrācijas viļņi pēdējo piecu gadu laikā kopējo vidusskolas izglītību iegūstošo skaitu samazinājis par 28 132 cilvēkiem. Arī profesionālās izglītības iestādēs skolēnu kopējais skaits gadu gaitā sarucis par 7742 cilvēkiem. Tomēr šis skaitlis samazinās ne tik strauji kā vispārējo vidējo izglītību iegūstošo skaits.
Pieteikšanās vēl turpinās
Lai gan pieteikšanās mācībām profesionālās vidējās izglītības iestādēs vēl turpinās, vairāku profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji atzina, ka klases nokomplektēt izdosies. Turklāt vairākās mācību programmās uz vienu mācību vietu veidojas konkursi.
Ventspils Tehnikuma direktora vietniece Antra Gārbena stāstīja, ka jau pašlaik uzņemti vairāk nekā 262 audzēkņi, un sagaidāms, ka pieteikties gribētāji vēl būs. Gārbena norādīja, ka Ventspils Tehnikumam izdosies nokomplektēt klases.
Par klašu komplektāciju neraizējas arī Rīgas Valsts tehnikums. Ilgvars Forands atzinīgi vērtēja pieaugošo interesi par profesionālo izglītību, kas rezultējas audzēkņu pieplūdumā.
Profesionālās izglītības prestižs arvien kāpj
Abu tehnikumu pārstāvji norādīja, ka profesionālās izglītības prestižs skolēnu vidū kāpj un tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas mācības profesionālās izglītības iestādēs.
Par būtisku intereses radītāju tiek saukta arī duālās izglītības ieviešana mācību procesā. Tāpat to sekmē arī tehnikumu renovācija, mācību vides labiekārtošana un pašu izglītības iestāžu mērķtiecīgs darbs mācību kvalitātes uzlabošanā.
Gārbena atzinīgi vērtēja to, ka ar katru gadu kāpj arī skolēnu zināšanu līmenis un arvien vairāk absolventu savas mācību gaitas izvēlas turpināt arī kādā no augstskolām.
«Audzēkņi saprot, ka profesionālā izglītība palīdz vieglāk apgūt augstskolu programmu,»
skolēnu motivāciju un zināšanas vērtēja Forands.
Problēmas ar skolēnu skaitu tomēr pastāvot
Tomēr Austrumlatgales profesionālās vidusskolas direktore Benita Virbule atzina, ka problēmas ar audzēkņu skaitu pastāv. Virbule norādīja, ka
audzēkņu skaita samazinājums ir Latgalei raksturīga problēma, kas ar gadiem pastiprinās.
Viņa neprognozē, ka situācija Latgalē varētu uzlaboties, jo lauku reģionos iedzīvotāju paliek arvien mazāk. Turklāt tieši vietējo reģionu iedzīvotāji veido lielāko daļu Austrumlatgales profesionālās vidusskolas audzēkņu skaita.
Profesionālās izglītības prestiža pieaugumu Latgalē pagaidām nejūt, skaidroja Virbule. Tomēr viņa cer, ka pēc skolas renovācijas un duālo mācību ieviešanas, par kurām notiek pārrunas, situācija varētu uzlaboties.
Laikraksts «Diena» vēstīja, ka problēmas aizpildīt skolas solus pastāv vairākām reģionālajām profesionālās izglītības iestādēm.
Kā skaidroja Forands, šādās situācijās lietderīgi domāt par izglītības iestāžu konsolidāciju. Mazajām skolām apvienojoties vai nokļūstot kādas lielākas profesionālās skolas paspārnē, palielinās iespēja pretendēt uz finansējuma piesaisti, kā arī dalību projektos, kas veicina mācību vides uzlabošanu, piesaistot vairāk skolēnu.
Demogrāfijas rādītāji liecina, ka bērnu skaita pieaugums nav gaidāms, kas norāda uz vēl krasāku skolēnu skaita samazinājumu gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās izglītības iestādēs.