Prokuratūra, izvērtējot psihiatriskās ekspertīzes slēdzienus, atzinusi, ka divas personas padomju laikā pamatoti bija ievietotas psihiatriskajā ārstniecības iestādē, tādējādi tām atbilstoši likumam, kas stājies spēkā pagājušā gada 1.augustā, nevar atjaunot godu un cieņu, pastāstīja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.
Pagājušā gada 1.augustā stājās spēkā likums, kas paredz atjaunot to personu godu un cieņu, kuras padomju laikā bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par nacionālo piederību vai par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras. Likuma mērķis ir likvidēt šīm personām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas.
Gada laikā, ņemot vērā psihiatrijas ekspertu komisijas slēdzienu, prokuratūra atzinusi, ka divas personas pamatoti tikušas ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, atzina Rēķe.
Kopš likuma stāšanās spēkā tikai vienas personas gadījumā atzīts, ka tā padomju laikos nepamatoti tikusi ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē.
Prokuratūrā kopš pagājušā gada augusta bija vērsušās vēl divas personas, kas uzskatīja, ka viņām nepieciešams atjaunot godu un cieņu. Pārbaudot informāciju, prokuratūra secinājusi, ka šīs personas nemaz neatrodas speciālajā uzskaitē, līdz ar to prokuratūra neveica tālāku pārbaudi.
Tieslietu ministrija iepriekš pieļāva, ka līdz pagājušā gada beigām prokuratūra saņems vismaz 60 iesniegumus. Prokuratūra jau iepriekš skaidroja, ka acīmredzot cilvēki vēl nav paspējuši iepazīties ar šādu iespēju atjaunot cieņu un godu un, visdrīzāk, laika gaitā iesniegumu skaits palielināsies.
Pagājušā gada 1.augustā stājās spēkā likums, kas paredz, ka personas var vērsties prokuratūrā ar iesniegumu par psihiatriskajā ārstniecības iestādē nepamatoti ievietotās personas statusa atjaunošanu. Ja persona ir mirusi, attiecīgu iesniegumu var iesniegt tās radinieks vai pārdzīvojušais laulātais.
Likums paredz, ka prokurors iesniegumu izskata un attiecīgajā lietā lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja nepieciešams, prokurors var minēto termiņu pagarināt līdz vienam gadam, bet ar personas rakstveida piekrišanu - līdz diviem gadiem.
Lai pieņemtu lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu atjaunot personas statusu, prokuroram ir jāpieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinums, kā arī, ja nepieciešams, citu ekspertu atzinums.
VSIA «Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs» vienas psihiatriskās ekspertīzes veikšana izmaksā 140 eiro.
Lēmumā par personas statusa atjaunošanu ir jānorāda, kādu apstākļu dēļ un kādu laika posmu persona bija nepamatoti ievietota Latvijas vai PSRS psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Minētais lēmums var būt par pamatu atbilstošu izmaiņu veikšanai personas datu apstrādes sistēmās.
Lēmums par personas statusa atjaunošanu pats par sevi negarantē politiski represētās personas statusa piešķiršanu.
