Drošības jautājumus nevar atrisināt kampaņveidīgi, tie ir jārisina ilgstošā periodā, uzskata Iekšlietu ministrija (17)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Drošības jautājumus nevar atrisināt kampaņveidīgi, tie ir jārisina ilgstošā periodā, sadarbojoties dažādām nozarēm, - tā iespēju atvēlēt līdzekļus nākamā gada budžetā informatīvai kampaņai par drošību uz ūdens komentēja Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Skrebele.

Sadarbība būtu nepieciešama starp glābējiem, mediķiem, kā arī izglītības iestādēm un pašvaldībām. Ministrija kā vienu no risinājumiem pieļauj, piemēram, drošības mācības ieviešanu skolās. Zināšanas par drošību un rīcību dažādos negadījumos cilvēkam ir jāiemāca jau kopš bērnības, lai sevis pasargāšanu ikviens iedzīvotājs uztvertu kā pašsaprotamu.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija uzskata, ka kampaņas ir efektīvas un nepieciešamas, bet

iekšlietu nozarē vajadzību ir ļoti daudz un prioritāte ir cilvēki,

proti, darbinieku atalgojums, sociālās garantijas, darba apstākļi, kā arī tehniskais nodrošinājums. Tāpēc iekšlietu nozarē šobrīd galvenokārt tiek izmantoti bezmaksas veidi sabiedrības informēšanai un izglītošanai.

VUGD pamatuzdevums ir cilvēku glābšana, bet vienlaikus dienesta darbinieki daudz laika velta arī informatīvi izglītojošajam darbam, skaidroja ministrija, norādot, ka pievērst iedzīvotāju uzmanību un runāt vajadzētu par daudziem tematiem, taču katra kampaņa prasa lielu finansiālo ieguldījumu.

Turklāt ministrija norāda, ka lielākoties drošības jautājumi ir sezonāla rakstura. Piemēram, patlaban aktuāli ir ar ūdenskrātuvēm saistīti negadījumi, bet pēc mēneša jau sāksies problēma ar ugunsgrēkiem bojātu apkures sistēmu un netīrītu dūmeņu dēļ, norādīja ministrijā.

Tāpat ziemas periodā cilvēki ugunsgrēkos daudzi iet bojā nakts laikā, tātad būtu jāpopularizē dūmu detektoru iegāde un izmantošana, kas krasi varētu samazināt traģisko negadījumu skaitu, sacīja ministrijā, atsaucoties uz Igaunijas pieredzi. Savukārt pēc tam sākas adventes un gadumijas neuzmanīgās svecīšu dedzināšanas laiks. Tāpat visa gada garumā ļoti daudz nelaimju izraisa smēķētāji gultā, norādīja ministrijā. Pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, apmēram viena trešā daļa bojāgājušo ugunsgrēkos bija saistīta ar smēķēšanu gultā. Turklāt šie cilvēki apdraud ne tikai sevi, bet arī tuviniekus un kaimiņus.

Savukārt pavasaris parasti saistās ar kūlas sezonu un plūdiem, bet no ziemas sākuma līdz pavasarim drošības jomā ir problēmas ar nelaimes gadījumiem uz ledus, norādīja ministrija.

Runājot par iespējamiem problēmas risinājumiem, ministrija norādīja, ka

līdz 2018.gadam skolās plānots ieviest mācību priekšmetu «Cilvēkdrošība».

Mācību priekšmets veicinātu sabiedrības izpratni par rīcību dažādos negadījumos. Informatīvais ziņojums par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs izskatīts valsts sekretāru sanāksmē.

Savukārt, pievēršoties jauniešu auditorijas izglītošanai, ar Eiropas finansējuma atbalstu tapušas četras 15 minūšu filmas bērniem «Bīstamā robeža», tāpat vairākus gadus tiek rīkots konkurss «Esi drošs - neesi pārdrošs». Vēl 2013.gadā ugunsdrošības uzraudzības inspektori ir nolasījuši 2696 lekcijas par dažādiem drošības jautājumiem, kā arī organizēti 130 konkursi, sacensības, viktorīnas skolēniem, bet ikdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē plašsaziņas līdzekļus par aktuālo drošības jomā.

Jau ziņots, ka Latvijas ūdenstilpēs noslīkušo cilvēku skaits šogad jau krietni pārsniedzis 100.

VUGD atgādina, ka ir aizliegts peldēties alkohola reibumā. Tāpat nedrīkst bez ūdens gultnes izpētes lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta. Savukārt vecākiem un aizbildņiem jāatceras, ka aizliegts bērnu atstāt bez pieskatīšanas teritorijā, kurā ir ūdenstilpe.

Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties vienam.

VUGD atgādina, ka nav ieteicams peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā.

VUGD aicina peldētājus nepārvērtēt savus spēkus, bet gadījumā, ja persona ir pārkarsusi saulē, ūdenī doties lēnām. Pretējā gadījumā var notikt strauja temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Vizinoties ar ūdens transportlīdzekli, drošībai nepieciešams uzvilkt glābšanas vesti.

Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Personai, kura steigusies palīgā slīcējam, jāatceras parūpēties arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli, norāda VUGD. Savukārt no krasta slīcējam var sniegt palīdzību, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.

Komentāri (17)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu