Sprūds strīdā pret «Ir» palielina prasības summu par 12 900 eiro (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds tiesvedībā pret žurnālu «Ir» Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā bija iesniedzis pieteikumu, vēloties palielināt morālās kompensācijas prasību par 12 900 eiro, pavēstīja žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Viņa skaidroja, ka Sprūds pieteikumā norādījis, ka žurnāla «Ir» raksts «Maksātnespējas ķēķis», saistībā ar kuru viņš iesniedzis tiesā prasību par goda un cieņas aizskaršanu, pieejams «Ir.lv» bez maksas un saite uz šo publikāciju ievietota sociālajā tīklā «Twitter». Sprūds norādījis, ka «Twitter» Latvijā lieto 129 000 iedzīvotāju, tāpēc viņš nolēmis morālās kompensācijas prasību palielināt par 12 900 eiro.

Tagad prasības kopsumma sasniedz jau 35 879 eiro.

Jau ziņots, ka Centra rajona tiesā 15.augustā saņemts žurnāla «Ir» izdevēja AS «Cits medijs» pieteikums, kurā lūgts atcelt lēmumu par prasības nodrošinājumu - apķīlāt izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā - strīdā ar Sprūdu.

«Ir.lv» vēstīja, ka jaunajā pieteikumā norādīts - piemērotais prasības nodrošinājums par izdevēja aktīvu apķīlāšanu, ko Sprūds nosaucis kā vēlamo morālās kompensācijas summu, ir nesamērīgs, pārkāpj izdevēja tiesības uz vārda brīvību un tāpēc ir pilnībā atceļams. Turklāt «Ir» uzsver, ka Sprūda prasība šajā lietā par goda un cieņas aizskaršanu ir pirmšķietami nepamatota - proti, lielāka ir tās noraidīšanas, nevis apmierināšanas varbūtība.

Tā kā tiesas 22.jūlija lēmums par aktīvu apķīlāšanu nav pārsūdzams un ir jau nekavējoties stājies spēkā, «Ir» atlika vērsties tiesā ar pieteikumu, lūdzot šo prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīt no jauna un atcelt. Lēmums vēlreiz jāpieņem Centra rajona tiesai.

Tāpat pieteicējs 13.augustā bija iesniedzis tiesā lūgumu par prasības summas palielināšanu un attiecīgi prasības nodrošināšanu. Tiesa 14.augustā pieņēma lēmumu par prasības nodrošināšanas noraidīšanu.

Kā ziņots, civillieta pēc Sprūda prasības par goda un cieņas aizskaršanu ierosināta jau 2012.gada decembrī, taču tiesa pusotra gada laikā joprojām nav sākusi tās izskatīšanu pēc būtības.

«Tiesas rīcība ir absurda. Tā vietā, lai beidzot izskatītu lietu un izlemtu, vai administratora Sprūda gods ir aizskarts un kompensācijas prasība pamatota, tiesa ir paguvusi jau trīs reizes skatīt jautājumu par «Ir» aktīvu apķīlāšanu. Sprūdam nav izredžu uzvarēt prāvā, tāpēc viņš velk laiku un cenšas kaitēt «'Ir», kā nu māk. Šī parodija par tiesiskumu tikai apliecina, cik ļoti Latvijas tiesu sistēmā nepieciešamas reālas reformas, kuras ir pieteiktas arī maksātnespējas administrācijas sfērā, taču nemitīgi tiek bremzētas,» pēc apķīlāšanas lēmuma norādīja žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Žurnāls «Ir» turpināšot iznākt, un tā izdevējs nekavējoties veikšot visas nepieciešamās darbības, lai panāktu aktīvu apķīlāšanas atcelšanu.

«Šī būs jau ceturtā reize neilgā laikā, kad tiesa lems par prasības nodrošinājumu. Rīgas Centra rajona tiesa jau 9.maijā noraidīja Sprūda lūgumu apķīlāt «Ir» izdevēja aktīvus, taču Rīgas apgabaltiesa 8.jūlijā atcēla šo lēmumu, norādot uz tā pamatojuma trūkumu un uzdodot jautājumu skatīt atkārtoti, kas 22.jūlijā arī izdarīts. Diemžēl mūsu tiesu kļūdas bieži nākas labot Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Ceru, ka šoreiz to novērsīs tiesa tepat Latvijā, jo nelikumīga vēršanās pret vārda brīvību ir grābeklis, uz kura uzsisti puni jau maksājuši ļoti dārgi,» saka Ločmele.

Žurnāla «Ir» publikācijas par nelikumībām maksātnespējas procesos izraisījušas ne tikai dziļu publisko rezonansi, bet arī atsevišķu personu pretreakciju - līdzās Sprūdam arī kādreizējais maksātnespējas administrators un Tieslietu ministrijas amatpersona Aigars Lūsis vērsies tiesā ar pieteikumu par goda un cieņas aizskārumu. Arī šo prasību «Ir» noraida, bet tās izskatīšana pēc būtības tiesā nav sākta, norāda žurnāla pārstāvji.

«Tvnet» jau ziņoja, ka tiesnese Sandra Meliņa, kura lēmusi par «Ir» aktīvu apķīlāšanu, ir tā pati tiesnese, kura iepriekš pieņēma gala lēmumu žurnālistes Ilzes Naglas lietā, akceptējot kratīšanu žurnālistes mājoklī. ECT pērn atzina, ka tādējādi Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, un piesprieda Latvijai maksāt žurnālistei 20 000 eiro kompensāciju.

«Tiesnesis ir tas, kuram jāvērtē ne tikai atsevišķi formālie kritēriji, bet jāskatās uz jautājumiem pēc būtības. Jāņem vērā kaut vai tas, ka iesaistīts medijs, jo ECT ir noteikusi augstākus standartus, pie kuriem iespējams ierobežot masu informācijas līdzekļu darbību un tiesības,» uzsver zvērinātu advokātu biroja «Borenius» advokāte Linda Bīriņa, kura pārstāv «Ir».

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu