Lai modernizētu izglītības sistēmu, nav jāgaida paaudžu maiņa, valstij, skolām un pedagogiem jāspēj pielāgoties laikmeta prasībām, intervijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Izglītības pētniecības un inovāciju centra Inovāciju un mērījumu attīstības nodaļas vadītājs Dirks van Damme.
Latvijas izglītības sistēmu van Damme vērtējis kā labu, ņemot vērā vēsturiskās, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, ar kurām saskaras Latvija. Pozitīva ir sabiedrības, vecāku un darba devēju tendence augsti novērtēt izglītības nepieciešamību.
Tāpat viņš atzinīgi novērtēja tradicionālās izglītības kvalitāti, tomēr norādīja, ka Latvijā ir kapacitāte inovatīvām pārmaiņām. Kā vienu no problēmjautājumiem viņš minēja novecojušo mācību plānu.
Van Damme atzīst, ka 21.gadsimta vajadzību sasniegšanai nepieciešams mainīt pedagogu darbu. «Pētījumi pierādījuši, ka vienkārša gudrību stāstīšana, stāvot klases priekšā, nav efektīva,» sacīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka šāda pieeja nesekmē audzēkņu interesi un iesaisti mācību procesā. Tāpēc jāvirzās uz skolotāja-līdera lomu, kas spēs aizraut skolēnus, izmantojot dažādus mācīšanas paņēmienus un tehnikas. Skolēniem jābūt ieinteresētiem ne tikai mācību vielā, bet arī procesā, kā tiek pasniegts. Pedagogam ir jāspēj distancēties no ierastā statiskā vielas izklāsta, pievēršoties entuziastiskam mācību stilam, kas balstās sadarbībā ar audzēkņiem.
Statistikas dati rāda, ka Latvijā teju katrs desmitais skolotājs ir vismaz sešdesmit gadus vecs. Uz jautājumu, vai šādiem skolotājiem nevarētu būt grūtības pielāgoties jaunajām prasībām un piekopt aktīvāku mācīšanas stilu, van Damme atbildēja, ka būtiski ieviest mūžizglītības programmas, kas ļautu pedagogiem kāpināt savu pedagoģisko kompetenci.
Par nepieciešamību nodrošināt papildu izglītību skolotājiem runā paši skolotāji, kuri baidās, ka ar viņu zināšanām un kompetencēm varētu būt par maz, lai veiksmīgi iekļautos strauji mainīgā vidē un strādātu ar aizvien attīstītākiem bērniem.
Skolotāji vēlas būt zinošāki mūsdienu audzēkņu vajadzībās, darba tirgus pieprasījumā, kā arī tehnoloģijās.
Taču jāmainās ir ne tikai skolotājiem, bet arī skolām un valsts nostājai izglītības jomā, uzskata van Damme. Viņaprāt, izglītībai mūsdienās jābūt balstītām uz kompetencēm, kuras gaida gan ekonomika, gan darba tirgus.
OECD pētnieks uzsver, ka 21.gadsimta prasmju lokā ir arī spēja sadarboties, strādāt komandā, radoši domāt, kā arī būt atvērtam inovācijām. Izglītības jomas pārstāvjiem ir jābūt pārliecinātiem, ka skolas spēj saviem audzēkņiem sniegt gadsimtam atbilstošas zināšanas un prasmes.
Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā vienu no prioritātēm jaunajam mācību gadam izvirzījusi virzību uz jaunu kompetenču pieejā veidotu vispārējās izglītības saturu.
Tomēr, kā atzina van Damme, ātras izmaiņas izglītības sistēmā gaidīt nevar. Tas ir gan sistēmas milzīgo apjomu dēļ, gan arī, pēc viņa vārdiem, dažādi tiek uztverta izglītības joma: vieni to redz pavisam tradicionālu un baidās no jebkādu moderno vēsmu ieiešanas tajā.
Tomēr viņš atkārtoti uzsvēra, ka skolām, ja tās vēlas pasaulē laist konkurētspējīgus un zinošus cilvēkus, jābūt spējīgām mainīties atbilstoši nākotnes prasībām, kļūstot atvērtākām un aktīvākām, jo sabiedrības un tehnoloģiju progresa ātruma kritums nav paredzēts.
