Veselības nozares darba grupa ir izstrādājusi virkni priekšlikumu situācijas uzlabošanai veselības aprūpes nozarē, tomēr to īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējumus, kura avotus grupas pārstāvji vēl nevar nosaukt. Premjerministre savukārt uzskata, ka darba grupa izstrādājusi konstruktīvus priekšlikumus, kuri kopumā ir atbalstāmi.
Šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (V) sacīja, ka viens no darba grupas priekšlikumiem ir stiprināt primāro veselības aprūpi, piemēram, ieviešot otro ārstu lielajās ģimenes ārstu praksēs. Tāpat plānots uzlabot kompensējamo medikamentu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī pārrēķināt veselības aprūpes tarifus tā, lai tie segtu reālos slimnīcu izdevumus.
Tomēr, kur plānots smelties finansējumu šo un vēl daudzu citu priekšlikumu īstenošanai, pagaidām nav skaidrs, tāpat kā nav zināms, cik tieši papildu līdzekļu vajadzētu. Viņķele sacīja, ka viņai tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai meklētu iespējamos finansējuma avotus.
Savukārt Straujuma norādīja, ka darba grupa nākamreiz tiksies 4.septembrī, kad šie finansējuma avoti tiks prezentēti līdz ar prioritāri veicamiem darbiem.
Pozitīvi darba grupas sagatavotos priekšlikumus vērtēja arī ģimenes ārstu asociācijas, tie esot racionāli un pieņemami. Tomēr asociācijas nobažījušās, vai priekšlikumi nekļūs par tukšiem solījumiem.
Darba grupas vadītāja Viņķele noslēgumā piebilda, ka gadījumā, ja darba grupas paveiktais tiks atzīts par sekmīgu, viņa varētu iesaistīties diskusijās par viņu kā iespējamo nākamo veselības ministri.
Straujuma: Nākamgad veselības nozarei papildus jāatvēl vismaz 40 miljoni eiro
Jaunajai valdībai nākamgad veselības nozarei papildus ir jānodrošina vismaz 40 miljoni eiro, pēc tikšanās ar veselības aprūpes nozares speciālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura vienlaikus pilda arī veselības ministres pienākumus.
Budžeta pieaugums veselības nozarei jāparedz likumā, līdzīgi kā tas ir izdarīts aizsardzības nozarē, pārliecināta Straujuma. «Mums vairs nav, kur tālāk atkāpties,» sacīja premjerministre, piebilstot, ka iedzīvotāji gaida uzlabojumus veselības aprūpes nozarē.
Viņa arī norādīja, ka nozarei
šogad solītie papildu 5,5 miljoni ir atrasti
un nākamnedēļ tiks piešķirti. Tas arī esot saskaņots ar Finanšu ministriju.
Premjerministre arī uzsvēra, ka līdz 2020.gadam būtu jāpanāk veselības nozares budžeta pieaugums līdz 4,5%-5% no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr klātesošie Latvijas ģimenes ārstu asociāciju vadītāji norādīja,- lai gan pozitīvi vērtē Straujumas viedokli par papildus 40 miljonu eiro nepieciešamību, nozarei būtu vajadzīgs vēl lielāks finansējuma pieaugums.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) otrdien lūdza valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nozarei piešķirt papildus vēl 8,9 miljonus eiro, tomēr lūgums netika atbalstīts, jo Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji pauda bažas, ka tik liela summa valsts budžetā neatradīsies.
FM pārstāve Jolanta Plūme vērsa uzmanību, ka programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» ir ierobežots līdzekļu daudzums un jārēķinās, ka liela daļa šo līdzekļu
būs nepieciešami saistībā ar Āfrikas cūku mēri.
Viņa arī izteicās, ka faktiski programmā esošie līdzekļi jau ir sadalīti. Turklāt, izvērtējot VM, kā arī citu ministriju pieprasījumus, praktiski veidojas līdzekļu deficīts. Plūme sacīja, ka no programmas VM vēl papildus varētu piešķirt vien aptuveni divus miljonus eiro.
Tam gan nepiekrita Ministru prezidente Straujuma, kas reizē pilda arī veselības ministra pienākumus. «Nevaru piekrist FM. Mēs vienojāmies gan ar FM, gan visām veselības organizācijām, ka 9,9 miljoni ir summa, kas neatliekami nepieciešama nozarei,» teica Straujuma.
Premjerministre norādīja, ka vēl vismaz 5,5 miljoni nozarei ir jānovirza. Viņa aicināja nedēļas laikā abām ministrijām saskaņot finansējuma pieprasījumu.
