Labklājības ministrija (LM) nākamajā gadā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar īpašajām vajadzībām paredzējusi aptuveni desmit miljonus eiro, šodien preses konferencē par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā sacīja labklājības ministra biroja vadītājs Reinis Uzulnieks.
Viņš norādīja, ka 2015.gadam ministrija šim pakalpojumam iekļāvusi jau lielāku bāzi nekā tas bijis šogad - desmit miljonus eiro, un šis pakalpojums netiks pārtraukts. Tāpat Uzulnieks sacīja, ka oktobrī tie pieci miljoni eiro, kas bija paredzēti asistentu nodrošināšanai šim gadam, tiks iztērēti, tomēr LM bijušas sarunas ar Finanšu ministriju (FM), un trūkstošos trīs miljonus eiro FM šogad vēl piešķirs, līdz ar to pakalpojums netiks pārtraukts.
Rosinās integrēties darba tirgū
Uzulnieks arī informēja, ka tuvākajā laikā valsts sekretāru sanāksmē tiks iesniegta koncepcijas projekts par sociālo uzņēmējdarbību. Tas paredzēs, ka arī uzņēmēji kļūs sociāli atbildīgi un mēģinās maksimāli integrēt cilvēkus ar īpašajām vajadzībām darba tirgū.
Savukārt starptautiskās humanitārās misijas «Gara buras» iniciators Oļegs Kolpaščikovs šodien pastāstīja, ka projekts «Gara buras» radās 2011.gadā. Sākotnēji tā bija ideja par ceļojumu apkārt pasaulei, piedaloties arī personām ar invaliditāti, kas ātri pārauga par humanitāru misiju, lai attīstītu starptautisku sadarbību, proti, tas ir projekts nevis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet gan projekts ar viņu piedalīšanos, kur dažādas sociālas grupas mācās sadzīvot, dzīvot un sasniegt mērķus.
Kolpaščikovs pavēstīja, ka pašlaik notiek desmitais sagatavošanās posms un burāšana notika dažādās jūrās un valstīs. Konkrētā «Gara buras» ekspedīcija sākās 4.augustā, un tā pabija četrās valstīs. Tāpat uz jahtas darbojās 18 cilvēki, no kuriem seši cilvēki bija ar īpašām vajadzībām.
Biedrības «Es redzu» priekšsēdētāja Aivija Bārda, atsaucoties uz Kolpaščikovu, minēja, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām pareizāk būtu saukt par cilvēkiem ar īpašām spējām, un no tāda skatu punkta arī viņa sākusi raudzīties uz cilvēkiem. Attiecībā uz nākotnes plāniem Bārda pastāstīja, ka biedrībai ir izdevies vinnēt trīs Eiropas Savienības grantus integrācijas, sporta, izglītības un arhitektūras un pieejamas vides jomā. Plašāk par tiem Bārda pagaidām nevēlējās stāstīt.
Pasākumā piedalījās arī Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa, kura skaidroja, ka katrs skolēns Vaivaru pamatskolā ir jauns izaicinājums, jo katrs jaunietis ir atšķirīgs un katram skolēnam atšķiras arī individuālā mācību programma.
Kārkliņa uzsvēra, ka skola arī ļoti lepojas ar bērnu vecākiem un ģimeni, kas uzdrošinājās savus bērnus sūtīt parastā skolā, jo tas ir liels izaicinājums.
Jau ziņots, ka šodien uz katamarāna «Lover» klāja notika pasākums, kurā tika sniegta informācija par iespējām iekļaut aktīvā dzīvē redzes invalīdus un citus cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pasākuma dalībnieki arī devās pāris stundu izbraucienā pa Daugavu.
