Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo mazākumtautību iedzīvotāju saistībā ar Ukrainas un Krievijas konfliktu nav ne vienas, ne otras valsts pusē, liecina Valsts kancelejas pasūtītās aptaujas rezultāti.
Aptauja: Mazākumtautību iedzīvotāji nav ne Ukrainas, ne Krievijas pusē (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SKDS veiktās aptaujas «Piederības sajūta Latvijai» rezultāti atklāj, ka ne Krieviju, ne Ukrainu neatbalsta 41% aptaujāto, 36% ir Krievijas pusē, bet 15% - Ukrainas pusē.
Vaicāti, vai atbalsta Krievijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, kopumā 29% atzinuši, ka atbalsta, bet 45% bijuši pretējās domās. Savukārt attieksmē pret Krievijas medijos publiskoto informāciju par notikumiem Ukrainā ir pretēja situācija - kopumā 43% uzskata, ka notikumi tiek atspoguļoti objektīvi, bet 36% aptaujāto šķiet, ka informācija ir neobjektīva.
Pētījums veikts šā gada maijā, aptaujājot 801 Latvijā pastāvīgi dzīvojošo mazākumtautību iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem.
Kā ziņots, martā publiskotā pētījumu kompānijas «GfK» sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka citu tautību pārstāvju vidū Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā par pilnībā pamatotu uzskata 34% aptaujāto, 32% respondentu to uzskata par daļēji pamatotu, bet mazākā daļa - 24% - pamatu šādai rīcībai nesaskata.
Kopumā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju saskatīja pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā. Aptaujā 16% no visiem respondentiem atbildējuši, ka pilnībā saskata, bet vēl 18% - ka daļēji saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai un izvietošanai Krimā un potenciāli arī citos Austrumukrainas apgabalos.
Lielākā daļa aptaujāto - 58% - pret šādu Krievijas rīcību bijuši noraidoši un uzsvēruši, ka neatbalsta šīs valsts karaspēka ievešanu Ukrainā, bet 8% respondentu nav bijis viedokļa šajā jautājumā.
Starp latviešiem pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā pilnībā saskatīja 6% aptaujāto, daļēji - 11%, bet noraidoša attieksme bijusi 77% respondentu.
Interneta aptaujā «GfK» šā gada marta sākumā visā Latvijā aptaujāja 1051 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.