Pusē gadījumu augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam tiek atteikta tādēļ, ka var apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt noslēpumu, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) informācija.
Pusē gadījumu pielaidi valsts noslēpumam atsaka, jo var apšaubīt personas uzticamību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka tieši šis iemesls minēts pamatojumā, kāpēc pielaide atteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) un nu jau demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK).
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.
Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. SAB pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA pastāstīja, ka 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
Pārējos 50% veido citi iepriekšminētie punkti. Praksē visretāk tiek piemērots likuma punkts, ka pielaide tiek liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Maura arī informēja, ka SAB pagaidām vēl nav saņēmis nepieciešamos dokumentus, lai varētu uzsākt tieslietu ministra Gaida Bērziņa pārbaudes procedūru speciālās atļaujas izsniegšanai.
SAB lēmumu par pielaides neizsniegšanu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Broka šo iespēju izmantoja, taču ģenerālprokurors viņas sūdzību noraidīja. Arī Naudiņš pārsūdzējis SAB lēmumu, taču ģenerālprokurors to vēl nav izskatījis.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.