Valsts valodas centrs (VVC) ierosinājis lietvedību par to, ka uz lielā Rīgas uzraksta netiek lietota garumzīme, bet tās vietā novietota sirsniņa.
Sodīs amatpersonu, kas atļāva Rīgas uzrakstu izrotāt ar sirsniņu (351)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VVC direktora vietnieks Agris Timuška portālam TVNET pastāstīja, ka patlaban centra inspektors cenšas noskaidrot atbildīgo pašvaldības amatpersonu, kas pieļāva garumzīmes nelietošanu.
Kad atbildīgā amatpersona tiks noskaidrota, tai varētu piespriest administratīvo sodu. Tas varētu būt brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 140 eiro.
Papildus noteiktajam sodam uzrakstos lietotā sirsniņa būs jānomaina pret garumzīmi.
Sods neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu.
Rīgas uzraksts, kur garumzīmes vietā lietota sirsniņa, neatbilst pareizrakstības normām.
Lai gan neatbilstošie Rīgas uzraksti pamanīti ne tikai pie pilsētas robežas, bet arī pilsētvidē, piemēram, pie AB dambja, par visiem gadījumiem tiks noteikts viens sods.
Timuška lēsa, ka atbildīgās amatpersonas noskaidrošanai un lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgas aptuveni divas nedēļas.
Dizaineru savienība: tas pauž izkropļotu attieksmi pret Valsts valodas likumu
Mākslinieka Valda Celma pirms 34 gadiem izstrādātās robežzīmes «Rīga» pārveidē saskatāma manipulāciju virkne, kas rada nepieņemamus izkropļojumus attieksmē pret Valsts valodas likumā noteikto latviešu valodas statusu un tiesisko nihilismu pret intelektuālo īpašumu, informē Latvijas Dizaineru savienības (LDS) valdes priekšsēdētājs Andris Broks.
Viņš norāda, ka atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Valda Dombrovska teiktajam, robežzīmes
«Rīga» pārveides projekts ir saskaņots tikai kā īslaicīga akcija
Mātes dienas un Bērnu aizsardzības dienas atzīmēšanai un tagad tas ir pagarināts līdz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada noslēgumam.
«Līdz ar to nav pamata diskusiju un aptauju izvēršanai par tā saglabāšanu patstāvīgi un nav arī nekāda pamata atsaukties uz Rīgas pilsētas «veiksmīgu mārketinga gājienu», vēl jo vairāk tāpēc, ka dizaina ideja nav nekas jauns un ir neveiksmīgi pārkāpti vairāki tiesiskie akti, no kā varēja izvairīties, neiejaucoties autordarbā,» uzsver Broks.
Celma izstrādātā zīme ir autortiesību objekts,
uz kuru attiecas autora intelektuālā īpašuma neatsavināmās personiskās tiesības. Atbilstoši situācijai ar Rīgas zīmes dizaina izmainīšanu ir pārkāpts autortiesību 14.panta 5.punkts par darba neaizskaramību.
«No tā savukārt izriet pamatotas autora tiesības izmantot tā paša panta 6.punkta tiesības uz pretdarbību pret autordarba izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, par kurām iestāsies arī Dizaineru savienība, aizstāvot savu biedru intereses. Ņemot vērā arī Celma dziļo cieņu pret latviešu kultūras un valodas jautājumiem, tas ir arī viņa personības goda un cieņas aizskārums,» skaidro LDS valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzskata, ka kritiku neiztur arī Rīgas domes institūciju ierēdņu attaisnojumi par sirsniņu kā garumzīmi, jo tās kompozicionālā risinājuma kopiespaids ir punkts un to nespēj mainīt izmantotais krāsu dalījums, kas pats par sevi arī neiekļaujas dizaina objekta konceptuālajā risinājumā.
Valsts valodas likums 18.pantā un 21.pantā nosaka, ka Latvijā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā un sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā.
LDS uzskata, ka Rīgas robežzīmju uzraksti 34 gadu laikā ir kļuvuši par pilsētas vienu no simboliem un tās vispāratzītu vizītkarti. Tieši garumzīmes esamība robežzīmju dizainā
globālās kultūras kontekstā ir būtiski simboliska vērtība,
kas parāda šīs vietas piederību noteiktai kultūridentitātei. «Tāpēc pievienojamies sabiedrības viedoklim, ka tām būtu piešķirams kultūras vēstures mantojuma statuss, un ierosinām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai to izdarīt,» atzīmē Broks.
LDS aicina arī valsts un Rīgas pilsētas atbildīgās institūcijas situāciju risināt atbilstoši tiesiskas valsts principiem, atjaunot robežzīmes «Rīga» un sakārtot vidi ap tām atbilstoši autora iecerei un izstrādātajam projektam, kas vēl no objektu uzstādīšanas laika nav līdz galam paveikts.
«Cerams, ka Rīgas dome un tās institūcijas paudīs izpratni un bez tālākas situācijas saasināšanas pieņems atbilstošus lēmumus, lai sakārtotu un uzlabotu robežzīmju uzturēšanu, piemēram, apgaismojuma nodrošināšanu diennakts tumšajā laikā, un nodrošinās tiesiskās uzraudzības kārtību autortiesību jomā un vides reklāmu saskaņošanas un uzraudzības atbilstību Valsts valodas likumam,» norāda Broks.
TVNET jau ziņoja, ka vairāki Latvijas radošajā sfērā strādājošie un uzņēmēji ir vērsušies Rīgas domē ar vēstuli, aicinot aizvākt sirsniņu no uzrakstiem «Rīga», atjaunojot oriģinālo garumzīmi.
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs pavēstījis, ka sirsniņa uz uzrakstiem «Rīga» tiks saglabāta. Viņš norādīja, ka jau vairākus mēnešus zilā un baltā krāsā veidotā sirds, kas aizstāj garumzīmi galvaspilsētas vizītkartes Ī burtam, ir izrādījies labs mārketinga triks, jo uzmanību tam pievērsuši gan vietējie, gan ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.