Ceturtdaļa iedzīvotāju domā, ka izglītības kvalitāte Latvijā pasliktinājusies (6)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» aptauja.

Salīdzinoši daudz aptaujāto - 40% - domā, ka izglītības kvalitāte pēdējo gadu laikā Latvijā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Savukārt 16% saskatījuši izglītības kvalitātes uzlabošanos.

Salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie retāk uzskatījuši gan, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās (2013.gadā tā domāja 20% aptaujāto), gan, ka vērojama pasliktināšanās (2013.gadā tā domāja 29%). Šogad respondenti biežāk nekā 2013.gadā nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu. 2013.gadā viedokļa nebija 12% aptaujāto, šogad - 18%, par aptaujas rezultātiem informē «DNB banka».

Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai, kur vidējais vērtējums ir 3,52. Tikmēr kritiskāk vērtēta vispārizglītojošo skolu sniegtā izglītība (3,37) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,35). Salīdzinot ar 2013.gada rezultātiem, šogad būtiskas izmaiņas nav vērojamas augstākās izglītības un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitātes vērtējumā. Tajā pašā laikā krities vispārizglītojošo skolu sniegtās izglītības kvalitātes vērtējums - ja 2013.gadā vidējais vērtējums bija 3,48, tad šogad - 3,37.

Biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis skaidro, ka iespējamais cēlonis pozitīvām pārmaiņām augstākās izglītības kvalitātes vērtējumā varētu būt meklējams asākā konkurencē starp augstskolām - gan valsts, gan privātajām. Augstākās izglītības tirgus Latvijā sašaurinās maksas studentu skaita samazinājuma dēļ. Pēdējā desmitgadē tas ir sarucis aptuveni divas reizes - no 100 000 līdz 50 000, atzīmē Baumanis.

«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas notika no 18.jūlija līdz 3.augustam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu