Sabiedrībā nav vienota viedokļa par obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešanu, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» aptaujas rezultāti, par ko aģentūru BNS informēja «DNB bankas» pārstāve Teika Lapsa.
Aptauja: sabiedrībā nav vienota viedokļa par obligāto fizikas vai ķīmijas eksāmenu (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo problēmu aktualizējuši uzņēmēji, lai panāktu lielāku jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm.
Uz jautājumu, vai obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešana vidusskolās veicinātu jauniešu interesi par dabaszinībām, 40% respondentu uzskata, ka eksāmena ieviešana veicinās skolēnu interesi par dabaszinībām, bet 41% norādīja, ka tā interese netiks veicināta.
Arī vērtējot obligāto eksāmenu lomu izglītības sistēmā, aptaujātie nav vienisprātis. Vienlīdz bieži tiek atzīts, ka ir labāk, ja ir vairāk obligāto eksāmenu, jo tas piespiež jauniešus apgūt vairāk zināšanu, gan to, ka ir jāļauj pašiem izvēlēties, kuros priekšmetos likt eksāmenus, jo viņi paši labāk zina, kas viņiem nākotnē būs vai nebūs nepieciešams. Tajā pašā laikā 35% aptaujāto uzskata, ka obligātie eksāmeni veicina jauniešu zināšanas un sagatavotību noteiktās jomās. Turklāt 33% aptaujāto uzskata, ka bez obligātā eksāmena jauniešu interese par attiecīgo mācību priekšmetu būtu mazāka.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete («Vienotība») komentē, ka pētījuma rezultāti liecina par to, ka sabiedrībā nav skaidra viedokļa, vai obligātā eksāmena ieviešanu uzlabos skolēnu zināšanas par dabaszinībām. Viņasprāt, eksāmens skolēnu zināšanas neuzlabos.
«Daudz vairāk mums dod prasmīgs skolotājs, labi aprīkots fizikas vai ķīmijas kabinets,
jo eksakto zinātņu minimumu arī eksāmenu formā nodrošina no 2008.gada atjaunotais matemātikas eksāmens. Atbalstu mācīšanas pastiprināšanu, mācību līdzekļu pieejamību, skolotāju un sabiedrības izglītošanu, nevis testēšanu,» viņa sacīja.
Vērtējot izglītības līmeņu kvalitāti, iedzīvotāji augstāko vērtējumu snieguši augstākajai izglītībai. Kritiskāk vērtētas vispārizglītojošās skolas un arodskolas, kas saskan arī ar pagājušā gada datiem. Tajā pašā laikā strauji krities vispārizglītojošo skolu sniegtās izglītības kvalitātes vērtējums.
Biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis pieļauj, ka iespējamais cēlonis pozitīvām pārmaiņām augstākās izglītības kvalitātes vērtējumā varētu būt meklējams asākā konkurencē starp augstskolām Latvijā. «Augstākās izglītības tirgus Latvijā sašaurinās maksas studentu skaita samazinājuma dēļ. Pēdējā desmitgadē tas ir sarucis aptuveni divas reizes – no simt līdz piecdesmit tūkstošiem,» viņš paskaidro.
Salīdzinoši liels skaits aptaujāto jeb 40% atzīmējuši, ka izglītības kvalitāte pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Savukārt 26% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 16% aptaujāto. Salīdzinot ar 2013.gadu, šogad aptaujātie retāk uzskatījuši gan, ka izglītības kvalitātē vērojama uzlabošanās, gan pasliktināšanās. Tiesa, šogad respondenti biežāk nekā 2013.gadā nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.