Latvijai ir jārod iespēja uzņemt vēl vismaz desmit Ukrainā cietušos, nodrošinot viņiem rehabilitāciju, šodien preses konferencē norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš, kurš šonedēļ atgriezies no Ukrainas. Viņš sacīja, ka Ukrainā redzētais ir ļoti dramatisks. Pacientus, ko atved no frontes smagā stāvoklī, slimnīcas laukumā vienkārši sortē.
«Tas ir tas, ko viņi visvairāk vēlētos. Viņi atzīst, ka rehabilitācijas viņiem praktiski nav,» teica Putniņš. Tāpat Latvijai būtu jādomā par papildu humānās palīdzības sniegšanu, teica Putniņš.
«Mūsu redzētais, jāsaka, ir ļoti dramatisks. Viņiem ir problēma ar kara hospitāļu aprīkojumu, tas ko savā laikā Latvijā esam reformējuši. (..) Redzam, kāda un cik smagu pacientu plūsma ir šajos apgabalos, viņi ar to diemžēl netiek tik labi kā vajadzētu, un ir zaudēts zelta stundas princips, kad sniegs palīdzību. Sanāk kā tirgus laukumā,
pacientus, ko atved no frontes smagā stāvoklī, slimnīcas laukumā vienkārši sortē, diagnostikas iespējas ir diezgan ļoti mazas, nav pat kompjūtertomogrāfijas,»
par redzēto stāstīja Putniņš.
Novērots, ka ukraiņu rīcībā ir nabadzīgi aprīkotas pirmās palīdzības aptieciņas.
«Redzot, cik nesagatavoti karavīri iet karot, brīvprātīgie nav sagatvoti ne pirmo palīdzību sniegt, ne viņiem ir šīs aptieciņas.
Viņiem ir aptieciņas, kuras es atceros, kad bērnībā braucu ar tēva žiguli - sarkanais žņaugs un izžuvušās zāles. Ar šādām aptieciņām viņi iet karā,»
teica VM pārstāvis.
Tikmēr Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāve Jana Streļeca sacīja, ka Latvijai būtu jāspēj uzņemt vēl vismaz 100 vai 200 pacientu.
«Lietuvā uzņemto un ārstēto pacientu skaits ir aptuveni desmit reizes lielāks nekā Latvijā,»
viņa teica. Tāpat Streļecka domā, ka cilvēkiem, kuriem sniegta medicīniska rehabilitācija, būtu jānodrošina iespēja saņemt arī psiholoģisko rehabilitāciju.
Putniņš neprognozēja, vai Latvija varētu nodrošināt šādu palīdzību. Tas jālemj valdībai, viņš teica.
Streļecka arī norādīja, ka Latvijā ir steidzami jāprecizē likumdošana, lai gadījumā, ja valstī masveidā glābiņu meklētu cilvēki no Ukrainas, būtu skaidrs, kā viņus uzņemt un sniegt palīdzību.
Savukārt Baltijas un Ziemeļjūras fizikālās un rehabilitācijas medicīnas foruma prezidents Aivars Vētra preses konferencē norādīja, ka ir saņēmis aicinājumu no Dņipropetrovskas mediķiem sadarboties rehabilitācijas programmas veidošanā Ukrainā. Vētra sacīja, ka ir gatavs sadarboties gan šādi, gan domāt, kā palīdzēt Latvijas mediķiem, kuri varētu dotos uz Ukrainu.
VM parlamentārā sekretāra rīcībā ir informācija par diviem traumatologiem, kuri līdz šim izteikuši vēlmi doties strādāt uz Ukrainu. Putniņš sacīja, ka arī viņš kā praktizējošs ārsts būtu gatavs doties strādāt uz Ukrainu.
