Domājot par Latvijas drošības spēju stiprināšanu pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā, netiek spriests par jaunu militāro bāzu būvniecību, bet gan par esošās militārās infrastruktūras uzlabošanu, intervijā LTV uzsvēra Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Graube norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to mūsu valstī jau ir NATO militārās bāzes. Jaunu militāro bāzu būvniecību neviens neplānojot, bet gan pamatā runa ir par infrastruktūras uzlabošanu, lai Latvija spētu veiksmīgāk uzņemt sabiedroto karavīrus.
Šajā virzienā ir vērstas arī militārās mācības, kas šajās dienās sākas Latvijā. Savulaik starptautiskās mācībās Kurzemes jūrmalā karavīri mācījušies desantēt bruņutehniku no kuģiem jūrā, kas bijis ļoti laikietilpīgs process, tāpēc tagad karavīri mācīsies desantēšanos Lielvārdes lidlaukā. Mācīsimies aizsargāt lidlauku, izsēdināt un izvietot militārās vienības un tehniku, stāstīja Graube un piebilda, - ja iepriekš sabiedroto karaspēka desantēšanās prasītu nedēļas, tad
tagad tas jau būtu stundu jautājums.
Graubes vērtējumā NATO militārie plānotāji uz izmaiņām starptautiskajā drošībā
reaģē strauji un adekvāti
un tas pats esot sakāms arī par izmaiņām Latvijas aizsardzības plānā. Mēs ļoti rūpīgi sekojam notiekošajam ap NATO austrumu robežām, uzsvēra Graube. Viņš atzina, ka Krievijas militārās aktivitātes ir aktivizējušās arī pie Latvijas robežas, kam pretī tiek likta aktīvāka patrulēšana arī no savas puses.
Tomēr naudas aizsardzības nozarei Latvijā krīzes gados ir bijis pārāk maz un ir atsevišķas lietas, kur diezgan strauji jāveic uzlabojumi, lai garantētu mūsu valsts minimālās pašaizsardzības spējas, uzsvēra NBS komandieris.
NBS komandieris atzina, ka no Krievijas puses Ukrainā ir sākusies militārā operācija, kurai pēc būtības piemērojams apzīmējums - karš. Lai arī starptautiskie līgumi prasītu, lai karu piesaka, kas no Krievijas puses Ukrainai nav izdarīts, tomēr visas
militārās pazīmes liecina par karu
- vienas valsts teritorijā atrodas citas valsts karavīri, kas uzbrūk šīs valsts karaspēkam.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA teica, ka Latvijā ir piecas militārās pamatbāzes, tostarp Sauszemes spēku bāze Ādažos, Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, Jūras spēku flotiles bāze Liepājā un Kājnieku skola Alūksnē. Tāpat bruņotajiem spēkiem ir 15 atbalsta bāzes, kuros izvietotas Zemessardzes vienības un citi elementi.
Ministrijas pārstāvis gan nekomentēja, kurām no šīm bāzēm nepieciešama infrastruktūras uzlabošana. «Jebkurā gadījumā infrastruktūras uzlabošana jāsaprot daudz plašāk, un tas nenozīmē tikai kādas bāzes ēkas uzbūvēšanu, bet arī, piemēram, transportēšanas ceļu un ostas piestātņu sakārtošanu,» uzsvēra Galkins.
AM tāpat kā iepriekš atturas komentēt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par NATO bāzu izveidošanu Latvijā. Svētdien vācu laikraksts «Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung» vēstīja, ka NATO plāno izveidot piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, katrā no tām dislocējot 300 līdz 600 militārpersonu, atsaucoties uz avotu aliansē. Bāzes plānots izveidot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Polijā. Sīkāk šo ieceri plānots apspriest 5. un 6.septembrī NATO samitā Velsā.
Galkins atgādināja jau iepriekš pausto, ka jautājums par NATO elementu izveidošanu Austrumeiropā, tostarp Latvijā, ir joprojām aktuāls. «Visticamāk, konceptuāli lēmumi sagaidāmi Velsas samitā. Ņemot vērā iepriekšminēto, šobrīd nevar apgalvot, ka Austrumeiropā, tostarp Latvijā, tiks izveidoti kādi NATO elementi, piemēram, bāzes. Šis jautājums ir joprojām atklāts,» uzsvēra AM pārstāvis.
