Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) «melnajā sarakstā» augustā iekļāvis piecas personas, līdz ar to kopš Ukrainas un Krievijas notikumu sākuma aprīlī Latvijas sarakstā iekļauti 26 cilvēki, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.
Kozlovskis augustā «melnajā sarakstā» iekļāvis piecas personas (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt pavisam šogad sarakstā iekļautas 45 personas.
Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb «melnajā sarakstā» iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.
Savukārt tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, šādas tiesības ir, ja tās savā atzinumā secinājušas, ka ārzemnieks darbojas vai ir biedrs pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat atzinumā var tikt norādīts, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai vai ar klātbūtni Latvijā var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā.
Vēl likums iekšlietu ministram paredz tiesības personas iekļaut ieceļošanas aizlieguma sarakstā arī gadījumā, ja kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijā. Gadījumā, ja valsts kompetentās iestādes sniegušas atzinumu, ka personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, arī tad iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par personu iekļaušanu «melnajā sarakstā».
Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, kura pieņemšanā ir jāievēro visi administratīvā procesa principi. Pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro personas saikne ar valsti un jāizvērtē lieguma samērīgums, proti, vai personai noteiktais ierobežojums iebraukt valstī un ar to saistītais aizskārums personas tiesībām ir samērojams mazāks nekā apdraudējums, ko rada personas uzturēšanās valstī. Iekšlietu ministra lēmums ir pārsūdzams Augstākās tiesas senātā. Ja lēmums balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.
Savukārt ārlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu «melnajā sarakstā», ja viņš ir Latvijai nevēlama persona jeb persona «non grata». Par personu «non grata» var atzīt personu, kas pieder pie valsts diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Ārlietu ministra lēmums pēc būtības ir uz ārpolitikas apsvērumiem balstīts lēmums, kas nav pārsūdzams.