Polijas premjerministra Donalda Tuska ievēlēšana Eiropas Savienības (ES) Padomes vadītāja amatā ir pozitīvs signāls Latvijai, bet par Frederiku Mogerini ES augstās pārstāves ārlietās amatā ir šaubas, norāda vairāki aptaujātie eksperti.
Eksperti: Tuska ievēlēšana vērtējama pozitīvi, bet Mogerini neviennozīmīgi (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa, vērtējot Tuska iecelšanu, norāda, ka pagaidām ir pāragri teikt, ka Tuska izvēle ir pozitīva vai negatīva, jo nepieciešams redzēt Tuska darbību jaunajā amatā, bet pozitīvi vērtējams ir fakts, ka amats ticis jauno dalībvalstu pārstāvim.
«Ņemot vērā viņa pārstāvēto valsti, ir skaidrs, ka Eiropas Savienība (ES) paveras jauno dalībvalstu politiķiem augstu amatu ieņemšanā,» saka politoloģe, piebilstot, ka iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vienīgais amats, ko ieguva Austrumeiropa, bija Eiropas Parlamenta prezidenta amats uz diviem gadiem. No šāda aspekta Tuska ievēlēšana vērtējama pozitīvi, skaidro Ozoliņa. Polijas un Baltijas valstu intereses ir bijušas ļoti tuvas, līdz ar to pārstāvniecība tik augstā politiskā līmenī ir atzinīgi vērtējama.
«Ja mēs raugāmies uz ES dienaskārtības prioritātēm nākamos piecus gadus, tad tās ir ekonomiskā izaugsme, enerģētika un austrumu partnerība. Tie ir Latvijai ļoti svarīgi jautājumi, un mūsu pozīcijas ar Poliju šajos jautājumos ir līdzīgas,» teica Ozoliņa.
Savukārt, vērtējot ES augsto pārstāvi ārlietās Mogerini, politoloģe iesaka pagaidīt un dot viņai laiku izpausties un apliecināt sevi. «Jāņem vērā, ka viņa nonāk šajā amatā ļoti sarežģītā laikā. Viņai ir jāķeras klāt virknei ļoti sarežģītu jautājumu - karš Ukrainā, konflikts Sīrijā un Tuvajos Austrumos un citiem,» uzskaita politoloģe.
«Zināmas bažas, protams, rada tas, ka Mogerini līdz šim dažādos ES forumos ir iestājusies par izdabāšanas politiku attiecībā pret Krieviju. Ir jāraugās, vai viņas personiskās simpātijas neņems virsroku pār racionāli izsvērtu politiku jautājumā par attiecībām ar Krieviju,» skaidro politoloģe.
«Tomēr jāņem vērā, ka
ES dalībvalstis neļaus vienam cilvēkam, lai cik viņš būtu cienījams vai gudrs, uzurpēt visu ārpolitikas resoru,»
piebilst Ozoliņa.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda, ka jaunajām dalībvalstīm līdz šim nav bijusi pietiekami liela pārstāvniecība augstos amatos ES. «Kopumā mums ziņa, ka Tusks ir ievēlēts Eiropadomes prezidenta amatā, būtu jāuztver pozitīvi,» norāda eksperts.
«Latvijai ar Poliju ir līdzīgs redzējums attiecībā uz notikumiem Ukrainā,
tāpat Polijas premjers ar savu darbību ir pierādījis, ka pārstāv Latvijai līdzīgu pārliecību ekonomikas tematos, proti, finanšu disciplīnas jautājumos,» viedokli pauž Sprūds.
Viņš arī pieļauj, ka Tuska ievēlēšana var veicināt eiro ieviešanas procesu Polijā, iespējams, uzlabojot sabiedrības viedokli par valsts dziļāku integrāciju Eiropā.
Runājot par Mogerini, Sprūds norāda, ka zināmas iebildes pret viņas kandidatūru ir vairākkārt izskanējušas no mūsu reģiona valstīm, jo no Itālijas ārlietu ministres nav bijusi skaidra nostāja pret Krievijas agresiju Ukrainā. Savukārt faktu, ka Latvijas balsojusi par Mogerini, Sprūds nevērtē negatīvi. «Brīdī, kad ir panākts kompromiss, un ir skaidrs, ka attiecīgais cilvēks tiks apstiprināts amatā, nav vērts sevišķi izrādīt protestu, jo vēlāk būs grūti sadarboties. Tā ir zināma viltība,» vērtē ārpolitikas eksperts norādot, ka
labas attiecības ar ES ārpolitikas resoru būs svarīgas Latvijai ES prezidentūras laikā.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča sacīja, ka Latvija atbalstījusi Mogerini kandidatūru, jo balsojumā par šo amatu esot bijis jāievēro reģionu, dzimuma un Eiropas Parlamentā ievēlēto partiju proporcionalitātes principi.
«Ņemot vērā to, ka jaunais Eiropadomes prezidents izraudzīts no Austrumeiropas valstu grupas, tad, vadoties pēc attiecīgiem principiem, balsojumā bija jāatbalsta Mogerini. Latvija atbalstīja tieši šo kandidātu komplektu, par kuriem tika panākta vienošanās - Donaldu Tusku un Federiku Mogerini,» viņa pavēstīja.
Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite apstiprinājusi, ka nedēļas nogalē notikušajās ES Padomes sanāksmē balsoja par Tusku, bet atturējās balsojumā par Itālijas ārlietu ministres Mogerini iecelšanu par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.