Izvērtējot, kurš mācību priekšmets būtu jāatjauno vai jāievieš no jauna pamatskolas programmā, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem daudz biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti norādījuši militāro mācību - šāda atbilde sniegta 10% gadījumu, liecina jaunākās jaunākās «DNB Latvijas barometra» aptaujas rezultāti.
Salīdzinoši bieži jaunāka gadagājuma respondenti atzīmējuši arī ceļu satiksmes noteikumus, kas minēti 15% gadījumu. Līdzīgās domās ir respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kur šādu atbildi norādījuši 16% aptaujāto.
Tajā pašā laikā respondenti vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti uzsvēruši, ka skolās būtu jāmāca glītrakstīšana - 23%. Tikmēr respondenti vecumā grupās no 45 līdz 54 gadiem biežāk - 19% gadījumu - un no 55 līdz 74 gadiem - 18% gadījumu - minējuši veselības mācību. Savukārt respondenti vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem retāk nekā citu vecuma grupu respondenti atzīmējuši, ka skolās vajadzētu mācīt arī kādu citu pasaulē izplatītu svešvalodu, kas nebūtu ne angļu un ne krievu valoda.
Savukārt, minot, kurus mācību priekšmetus varētu izslēgt no pamatskolas obligātās programmas, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem daudz retāk nekā citu vecuma grupu respondenti atzīmējuši, ka neko nevajadzētu izslēgt - 53%. Līdzīgās domās ir respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem - 59%.
Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka no pamatskolas obligātās programmas varētu izslēgt vizuālo mākslu - 13%, mūziku - 11% - un informātiku - 4%. Turklāt jaunieši vecumā līdz 24 gadiem un respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem arī uzskata, ka varētu izslēgt ētiku un kristīgo mācību - 20%, kā arī ķīmiju - 6%. Papildinot «izslēdzamo priekšmetu» sarakstu, respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem atzīmējuši arī fiziku - 3% - un pasaules vēsturi - 7%.
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
