Lielākā daļa amatpersonu, kas pretendē uz augstiem amatiem valsts pārvaldē, zina, kāpēc viņiem tiek atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» pārliecību pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
«Es aizvien palieku pie tā, ka lielākā daļa zina, kamdēļ ir atteikts. Jā, viņš nezinās simtprocentīgi precīzi, bet nojaust var, jo intervijā šie jautājumi tiek uzdoti diezgan atklāti. Ņemot vērā, ka uz pielaidi pretendē cilvēki, kas grib ieņemt vai ieņem augstus amatus, pieļauju, ka viņi to spēj loģiski izsecināt no jautājumiem,» norādīja ģenerālprokurors.
Viņš aicināja tos cilvēkus, kuri pretendē uz amatiem, kur nepieciešamas pielaides, pašiem rūpīgāk izvērtēt savu biogrāfiju. «Masu medijos bieži izskan nepatiesa vēršanās pret cilvēkiem, kuriem ir atteikta pielaide, ka viņi būtu gandrīz vai valsts nodevēji vai nav valsts patrioti. Absolūti nē. Atteikumi nozīmē, ka ir identificēti konkrētajās lietās kaut kādi riska elementi, kas var padarīt šos cilvēkus atkarīgus, bet tas nenozīmē, ka viņi ir neuzticami, nelojāli Latvijas pilsoņi. Šādus apvainojumus nevajag vērst pret nevienu,» uzskata Kalnmeiers.
Viņš pieļauj, ka ir lietas, ko precizēt pielaides izsniegšanas kārtībā, piemēram, termiņi, kurā pārbaude par amatpersonu jānoslēdz. «Jāņem vērā arī tas, ja Ministru kabinets tiek iezīmēts ātrāk, var vērsties arī ātrāk, lai saņemto pirmo slēdzienu,» viņš piebilda.
Jau ziņots, ka augstākās pakāpes pielaidi darbam ar valsts noslēpumu nesaņēma Nacionālās apvienības pārstāvji valdībā - bijusī tieslietu ministrei Baiba Broka un esošais pašvaldību lietu ministrs Romāns Naudiņš.
