Vēršoties pret Krieviju, ne visas valstis, īpaši Eiropā, ir vienotas - katra vispirms domā par sevi. Arī Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums «Krievijas dzelzceļš» un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins.
Eiropas Savienība un ASV piektdien ieviesa vēl stingrākas sankcijas pret Krievijas energokompānijām un bankām, tostarp pret bankām, ieroču ražotājiem, kā arī energomilžiem «Gazprom» un «Rosņeft» - nepalīdzēja arī virkne ietekmīgu lobistu, starp kuriem ir vairāki bijušie ASV senatori.
Uzņēmuma «Krievijas dzelzceļš» šefs Vladimirs Jakuņins jau pavasarī nonācis ASV sankciju sarakstos un bijis plāns pret viņu vērsties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.
Valsts amatpersonas raidījumam «Nekā personīga» neslēpj, ka Latvija ir lobējusi ideju neiekļaut sankciju sarakstā Krievijas dzelzceļu un Krievijas dzelceļa vadītāju.
«Šī informācija par sarunām nav publiska informācija, bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Un, ja kaut kādā veidā Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā,» raidījumam atzina Satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs apstiprina, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, Latvijas valdības jau kopš februāra uzstāj, ka transporta nozari nevajadzētu iekļaut ES sankcijās.
Krievu tranzīts - 12% Latvijas IKP jeb miljards eiro gadā
Kravu tranzīts veido 12% no Latvijas IKP. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā, un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc «Latvijas dzelzceļa» datiem, no ārvalstīm, galvenokārt Krievijas, Latvijā ienāk 95% kravu.
«Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs,» uzsver Matīss.
Savukārt Pildegovičs norāda: «Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būsu saistīta ar ieroču embargo, un diskusijas bija smagas, garas. Šobrīd mēs esam panākuši zināmu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt, mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši,» stāsta Ārlietu ministrijas pārstāvis.
ES nespēj vienoties par sankcijām pret avionozari un energouzņēmumiem
Eiropas diplomāti un politiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē. Secināts, ka ierobežojumi Krievijai biznesam Eiropas debesīs radītu letālas sekas, tāpēc sankcijas izplikušas. Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Ja Latvija vēl ar Inčukalna gazes krātuvi spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā.
Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV, tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem.
Jakuņins draudzējas gan ar Putinu, gan Kremlim uzticīgiem politiķiem Baltijā
«Krievijas dzelzceļa» šefs savu amatu ieņem jau deviņus gadus, bet Jakuņina un Putina pazīšanās ir krietni ilgāka. Abi kopā strādājuši KGB, bet pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam – ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku «Rossija» un, līdzīgi kā Putins, dzīvojis leģendārajā vasarnīcu kooperatīvā «Ozero» Sanktpēterburgas pievārtē. Šobrīd Jakuņins ir iesaistījies Putina plānā atjaunot agrāko Padomju savienības varenību – viņš ir padomes loceklis fondā «Ruskij Mir». Jakuņins ir viesojies Latvijā, un «Latvijas dzelzceļa» šefs Uģis Magone lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas.
Jakuņins cieši tuvinājies arī ar poltiķiem. Tā Igaunijas drošības dienests KaPo Tallinas mēru Edgaru Savisāru savā gada pārskatā par Krievijas ietekmes aģentu nodēvējis pēc tam, kad pilsētas galva pirms vēlēšanām no Jakuņina saņēmis naudu it kā pareizticīgo katedrāles celtniecībai.