Pēdējo divu gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) zaudējis ievērojamu sabiedrības uzticības daļu, atklāj pētījums, kuru veikusi kompānija «Latvijas Fakti» pēc KNAB pasūtījuma, liecina raidījuma «de facto» rīcībā esošā informācija.
Šis pētījums apliecina, ka uzticība zaudēta laikā, kopš KNAB priekšnieka amatā ir Jaroslavs Streļčenoks, jo dati salīdzināmi ar līdzīgu aptauju, kas veikta 2012.gadā. Streļčenoks amatā ir kopš 2011.gada novembra. Iespējams, neglaimojošais rezultāts ir iemesls, kādēļ KNAB nav steidzis publiskot aptaujas rezultātus.
Ja pirms diviem gadiem KNAB par godīgu iestādi uzskatīja 42% iedzīvotāju, tad tagad tā domā par desmit procentiem mazāk – vairs tikai 32%. Pretējs viedoklis par biroju šajā laikā audzis par septiņiem procentpunktiem – no 16,1% līdz 22,9%.
Ilgstošas personālvadības problēmas, krītošs prestižs, novilcināta lietu izmeklēšana - tā ir daļa no secinājumiem darba grupai, kas pētīja KNAB notiekošo. Amatpersonas, kuras strādāja ekspertu darba grupā KNAB darba rezultātu izvērtēšanai, iesaka ne tikai mainīt biroja pārraudzību, bet nākotnē neizslēdz biroja funkciju sadalīšanu atsevišķās iestādēs. Un, lai gan visi atzīst, ka biroja problēma slēpjas iekšējās cīņās, tomēr risinājums šobrīd tiek meklēts sistēmas maiņā.
Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā veidoja KNAB, ārzemju eksperti silti ieteica birojam būt atdalītam no policijas, neatkarīgam no politiķiem un ar ļoti rūpīgi izvēlētu vadītāju un personālu. «Providus» pētnieks Valsts Kalniņš, kurš savulaik piedalījās KNAB veidošanas procesos, atgādina, ka «jāņem vērā, ka viena no KNAB izveides motivācijām bija neuzticība gandrīz visām esošajām valsts struktūrām, un diezgan pamatota neuzticēšanās.»
Tas bija iemesls, kādēļ KNAB veidoja kā iespējami neatkarīgāku iestādi. Vispirms to ieteica atdot tieslietu ministra pārraudzībā, bet galu galā lēma par labu augstāka līmeņa pārraugam - Ministru prezidentam. Kopš tā laika ik pa brīdim bijušas diskusijas par KNAB neatkarības palielināšanu. Nekad – par pretēju procesu. Bet galu galā šobrīd KNAB kļuvis pats par savas neatkarības ķīlnieku.
«Tā varētu sacīt un tā tam vajadzētu būt. Jo nevar vienkārši ņemt un atrast jaunu KNAB vadītāju, kā kādam politiķim ienāk prātā. Es neteiktu, ka Streļčenoks ir vājš vadītājs. Viņš ir ārkārtīgi spēcīgs vadītājs, bet viņa saprašana par to, kādēļ KNAB eksistē un kas vadītājam ir jādara modernā demokrātiskā sabiedrībā, nesakrīt ar daudzu citu viedokli. Un tādēļ tas vadības stils noved pie tā, ka birojs neveic tik veiksmīgi savas pamatfunkcijas, kā būtu vēlams. Un tas nozīmē, ka politiķiem ir jāpieņem smagi lēmumi. Es saprotu, ka pirms vēlēšanām tas ir grūti, bet pēc vēl tas jādara, jo pa šo laiku jau nekas nebūs mainījies,» raidījumam «de facto» saka bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un KNAB izveides iniciators Jānis Kažociņš.
Kažociņš atzīst, ka kļūdījies, iesakot Streļčenoku biroja vadītāja amatam
Bet, kamēr ekspertu grupas meklē risinājumus, kamēr Streļčenoks pārbūvē biroju, kamēr Juta Strīķe slimo, kamēr darbinieki tiesājas, sabiedrības uzticība KNAB nokritusi zemāk nekā jebkad iepriekš. Un tā vietā, lai ietu ar sūdzībām uz KNAB, viņi dodas uz nevalstiskām organizācijām. «Pie mums vēršas cilvēki ar sūdzībām par pārkāpumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Kad viņus aicina doties uz KNAB, viņi atbild – viņi neuzticas KNAB,» atklāj sabiedrības par atklātību «Delna» valdes priekšsēdētājs Gundars Jankovs.
Kažociņš uzskata, ka pēc KNAB dibināšanas būtiski mazinājusies tā sauktā ikdienas korupcija, bet aizvien problēma ir augstākā līmeņa korupcija. Un tā no iekšējā drauda kļūst arī par ārējo. «Tie, kas to redz un saprot, tas vājina viņu uzticību valstij, un tas tieši grauj demokrātiju. Un arī no ārējās drošības viedokļa mums ir jāsaprot, ka Krievijas Federācija izmanto korupciju, tieši un netieši, lai ietekmētu mūsu valsti un mūsu valsts drošību,» saka Kažociņš.
Pārsvarā no tieslietu un iekšlietu jomas ekspertiem veidotā komisija tagad iesaka KNAB pārraudzību uzticēt iekšlietu ministram. Argumenti gana vienkārši – birojs labi iekļausies kopējā noziedzības novēršanas un apkarošanas shēmā, un dienestu sadarbība kļūtu efektīvāka. Kā apsverams izskanējis jautājums par vienotu atalgojuma sistēmu, kā arī veidu, kā no tiesībsargājošām iestādēm uz darbu KNAB pārcelt labākos profesionāļus. Komisijas ieskatā pilnīga neatkarība var radīt neprognozējamas sekas. «Tas nenozīmē, ka ir izvirzīts kaut kāds mērķis vājināt KNAB darbu, bet gan optimizēt viņu, un padarīt, lai KNAB atkal strādā tā, kā tas notika agrāk,» sacījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Savukārt Valsts kancelejas vadītā darba grupa ieteiks uzlabot esošo pārvaldības modeli. Starptautiskās organizācijas rekomendē tādai iestādei kā KNAB - lielu neatkarību sabalansēt ar tikpat lielu atbildību par savu darbu. Un to var nodrošināt, piemēram, īpaša komiteja, kur ir pārstāvji gan no valsts iestādēm, gan nevalstiskām organizācijām.
Iekšlietu un tieslietu jomas ekspertu komisijas ieteikumam šobrīd netrūkst pretinieku, uzskatot, ka tik būtiski nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ savulaik KNAB funkcijas izcēla laukā īpašā iestādē ārpus visas ierastās sistēmas. Tiesa gan – ļoti ticams, ka jebkādas pārmaiņas atdursies turpat kur agrāk – politiķos.
Jāpiebilst, ka aizvien vēl nav apstiprināta arī stratēģija, pēc kuras KNAB būtu jāvadās savā darbā, sākot jau ar šā gada janvāri. Kaut kur iesprūdis arī lobēšanas atklātības likums. Un tas nozīmē arī to, ka arī politiķu dienaskārtībā pati korupcijas apkarošana ir piemirsta.