Latvijā šovasar ir pabeigts divus gadus ilgs process - beidzot saliktas visas robežzīmes, un Latvijas un Krievijas valstu teritorijas ir zināmas līdz pēdējam centimetram. Taču demarkācija jeb Latvijas-Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta. Lai robežu nostiprinātu un izveidotu atbilstoši visām prasībām, vajadzīgi vairāki miljoni eiro, kuru iekšlietu sistēmai šobrīd nav, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Pēdējos gados pieaug gan nelikumīgu robežas šķērsošanu, gan atklāto kontrabandistu skaits. Tieši kontrabandas apkarošana bija Igaunijas drošības policijas darbinieka Estona Kohvera operācijas mērķis, kad viņu aizturēja Krievijas specdienesti.
Cilvēki, kas nodarbojas ar kontrabandu, ir arī Latvijas Drošības policijas (DP) uzmanības lokā. DP uzskata, ka Krievijas specdienesti izrāda operatīvo interesi par Latvijas iedzīvotājiem, kuri regulāri apmeklē šo valsti. Īpašu interesi izraisīja personas, kuras iesaistītas akcīzes preču kontrabandā. «Ar kontrabandu saistītie Latvijas iedzīvotāji ir viegli ietekmējami un šantažējami, tāpēc šīs personas ir piemērotas kandidatūras vervēšanai, tātad Krievijas specdienestus interesējošas informācijas iegūšanai,» secināts Drošības policijas 2013.gada pārskatā.
Taču Igaunijas gadījumam līdzīgs incidents Latvijā nebūtu iespējams – to var secināt no vairāku «de facto» sarunu biedru teiktā. Pirmkārt, Igaunijas un Krievijas robežlīgums ir parakstīts šā gada sākumā, un joprojām nav ratificēts. Robežas iezīmēšanas process pat nav uzsākts. Uz kartes robežlīnija, protams, ir ievilkta. Taču dabā versijas par to, kur dažos posmos beidzas Igaunija, un kur sākas Krievija, var atšķirties pat par vairākiem metriem.
Latvijā, savukārt, šovasar ir pabeigts divus gadus ilgs process - beidzot saliktas visas robežzīmes, un abu valstu teritorijas ir zināmas līdz pēdējam centimetram. Taču demarkācija jeb Latvijas-Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta. Jāsasniedz likumā noteikts nosacījums – atrodoties pie viena robežsstaba, otrs ir jāredz, bet pagaidām daudzās vietās skatu aizsedz koki un krūmi. Tāpat nepieciešams arī sagatavot precīzas kartes - pagaidām starpvalstu līgumā ir norādītas vispārējas koordinātes. Pēc ārlietu ministrijas aplēsēm šīs process var ieilgt līdz pat 2016.gadam.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā norāda, ka Latvijas robežas demarkācijai ir jāpievērš liela uzmanība: «Ja velkam paralēles ar Igaunijas incidentu, Krievijas puse saka, ka tas notika Krievijas pusē, Igaunija saka, ka tas ir noticis Igaunijas pusē, te ir ļoti būtisks mūsu robežas demarkācijas un ierīkošanas process, bet protams, tas prasa līdzekļus un te ir atkal jautājums – ir ļoti būtiski iezīmēt precīzi mūsu robežu, tāpat viņu atbilstoši aprīkot».
Drošības struktūrām nepietiek vien zināt, kur tieši atrodas robežlīnija, bet jāspēj ātri gar to pārvietoties. Taču trešā daļa no Latvijas-Krievijas robežas ir grūti izejama. To šķērso lielās upes, gravji un ieplakas. Ir posmi, kur pārvietoties var tikai sausajā laikā. Daudzviet nepieciešami pastāvīgi risinājumi – pamatīgi tilti, caurtekas, laipas. Iekšlietu ministrijā jau ir izstrādājusi projektu un pieprasījusi aptuveni 15 miljonus eiro no valsts budžeta.