Latvijas un Krievijas robežas demarkācija ir gandrīz pabeigta, bet naudas nav robežas iekārtošanai, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Rīta Panorāma» norādīja premjere Laimdota Straujuma.
Premjere: naudas nav Latvijas-Krievijas robežas iekārtošanai (64)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Demarkācija mums ir gandrīz pabeigta, tai naudas ir pietiekoši. Mums nav naudas iekārtošanai - tilti gar robežu, citas iespējamās pārvietošanās iespējas robežsargiem. Tur nauda nav piešķirta, 14 miljonus Iekšlietu ministrija ir pieprasījusi jaunās politikas iniciatīvās. Man ir grūti pateikt, vai atradīsim 14 miljonus, zināt, kādi ir pieprasījumi citās nozarēs,» televīzijā otrdien sacīja valdības vadītāja.
Jau ziņots, ka LTV raidījums «De facto» svētdien vēstīja, ka šovasar pabeigts divus gadus ilgs process - beidzot saliktas visas robežzīmes, un abu valstu teritorijas ir zināmas līdz pēdējam centimetram, taču demarkācija jeb Latvijas-Krievijas robežas iezīmēšana dabā formāli joprojām nav pabeigta. LTV norādīja, ka jāsasniedz likumā noteikts nosacījums – atrodoties pie viena robežsstaba, otrs ir jāredz, bet pagaidām daudzās vietās skatu aizsedz koki un krūmi. Jāsagatavo arī precīzas kartes. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, šīs process var ieilgt līdz pat 2016.gadam.
Drošības struktūrām nepietiek tikai zināt, kur tieši atrodas robežlīnija, bet jāspēj ātri gar to pārvietoties, pauda «De facto», atzīstot, ka trešā daļa no Latvijas-Krievijas robežas ir grūti izejama. To šķērso lielās upes, gravji un ieplakas. Ir posmi, kur pārvietoties var tikai sausajā laikā. Daudzviet nepieciešami pastāvīgi risinājumi – pamatīgi tilti, caurtekas, laipas.