Vācija tikko apstiprinājusi, ka nākamgad uz mācībām Latvijā varētu ierasties aptuveni 200 Vācijas karavīru, Baltijā kopā - aptuveni 800, bet Baltijā un Polijā kopā - aptuveni 1700 Vācijas bruņoto spēku karavīru, sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Viņš uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs skaitlis un liecina par Vācijas gatavību pildīt Velsas samitā pieņemtos lēmumus.
Graube trešdien iepazīstināja Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus ar Velsā notikušā NATO samita rezultātiem un secinājumiem.
Pēc komisijas sēdes Graube paskaidroja, ka Velsas samita rezultātus viņš vērtē ļoti pozitīvi no nacionālo interešu viedokļa. «Strādājot pie NATO militāro draudu dokumenta, tika ņemtas vērā mūsu iebildes un skatījums par situāciju pie NATO robežām. Tas arī materializējās konkrētos politiskos un militāros lēmumos,» viņš atzina.
Uz jautājumu, vai Saeimas pieņemtais lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no IKP līdz 2020.gadam ir adekvāts, Graube atbildēja, ka tas atbilst NBS spējām apgūt finansējuma pieaugumu un šis budžeta palielinājums ir balstīts uz valdības apstiprināto aizsardzības plānu.
«Mani priecē, ka mūs šī situācija [militārā apdraudējuma pieaugums Ukrainā notiekošā kara dēļ] nepārsteidza. Protams, nevaru teikt, ka mēs precīzi paredzējām, ka situācija attīstīsies tieši tā. Tomēr mēs bijām tam gatavi. Mūsu aizsardzības attīstības plāns tika apstiprināts jau 2012.gadā, un tajā faktiski neko jaunajā situācijā nevajadzēja mainīt,» uzsvēra ģenerālleitnants, piebilstot, ka vienīgās izmaiņas bija plāna prioritāšu maiņa.
Graube gan norādīja, ka, attīstoties vai mainoties apdraudējuma veidiem, ļoti iespējams, vajadzēs atgriezties pie valdības, lai mainītu finansējumu, piemēram, ieroču vai aizsardzības sistēmu iegādē.
«Mēs nedrīkstam pieņemt uz priekšu, ka varam skaidri zināt, kā attīstīsies drošības situācija, piemēram, četrus gadus uz priekšu. Mums ir nepārtraukti jābūt acīm un ausīm vaļā, lai spētu attiecīgi reaģēt uz dažādām izmaiņām gan aizsardzības spēju, gan budžeta izpratnē,» teica Graube.
NBS ģenerālleitnants akcentēja, ka militārais finansējums nav vienīgā forma, kā var veikt preventīvus drošības pasākumus, norādot, ka pozitīvs piemērs ir nesen īstenotās mācības gan Daugavpilī, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kurās koordinēti sadarbojās gan civilās, gan militārās aizsardzības struktūras.
«Ir jāizstrādā papildu scenāriji, un nepieciešams attiecīgi tos vingrināt. Tajā skaitā arī lielu katastrofu, piemēram, ekoloģisku, scenārijus, kas var ietvert daudz cilvēku upuru. Šajās situācijas jābūt ļoti koordinētiem,» sacīja Graube.
Skaidrojot pašreizējo apdraudējuma līmeni Latvijai, Graube sacīja: «Mēs esam NATO un esam drošāki nekā jebkad. Papildu drošību dod NATO samita lēmumi. Visas 28 valstis šo situāciju uztver līdzīgi kā mēs.»
Viņš gan piebilda, ka tajā pašā laikā nevajadzētu skatīties tikai uz NATO, jo ir ļoti daudz veicamu mājasdarbu. «Ja skatāmies uz šiem hibrīdkara scenārijiem, tad atbildība ir jāuzņemas daudz plašākam nozaru skaitam, piemēram, izglītības sistēmai, žurnālistiem, visām valsts institūcijām un citiem ir savi pienākumi, lai mēs novērstu potenciālos eskalācijas aizmetņus,» teica NBS komandieris.
