45% deputātu aktīvi lieto sociālos tīklus internetā, bet tikpat daudzi tos ignorē, liecina Sabiedriskās politikas centra «Providus» sadarbībā ar «Kandidatiuzdelnas.lv» veidotais interneta vidē atsaucīgāko un aktīvāko deputātu tops.
45% deputātu aktīvi lieto sociālos tīklus internetā; tikpat daudzi tos ignorē (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairāk nekā 30 topā iekļautie tautas priekšstāvji ieguvuši ļoti augstu punktu skaitu, taču viņiem uz papēžiem min desmit citi kolēģi. Tas liecina, ka 11.Saeimas sasaukuma laikā deputātiem
komunikācija sociālajos tīklos un atbildēšana uz sabiedrības jautājumiem internetā vairs nav izņēmums, bet jau kļuvusi par normu.
Aptuveni 32 jaunākā Saeimas sasaukuma deputātus var uzskatīt par īpaši aktīviem interneta komunikācijā. Iespēju sazināties ar sabiedrību internetā pilnīgi ignorē mazāk nekā 10 deputāti.
Iegūstot 14 punktus no 14 iespējamiem, 11.Saeimas interneta telpā atsaucīgākie deputāti ir bijuši Juris Viļums (agrāk «Reformu partija», šobrīd – «Latvijas Reģionu Apvienība»), Andrejs Judins («Vienotība») un Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība).
Deputātu atsaucīguma rādītāji ļāva apkopot arī 11.Saeimas vēlēšanu sarakstu vidējās aktivitātes rādītājus. Tie liecina, ka vidēji paši aktīvākie interneta komunikācijas lietotāji ir Nacionālās Apvienības deputāti (9.9 punkti no 14), viņiem seko deputāti, kas kandidēja no «Reformu partijas» saraksta (8.4) un «Vienotības» saraksta (7.4.)
Lai gan vairāki «Saskaņas Centra» deputāti ir atrodami Top 20 (Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš), tomēr šī saraksta kopējie rādītāji ir zemāki nekā citām frakcijām. Jāņem vērā, ka daudzi šīs apvienības deputāti gandrīz neizmanto internetu komunikācijai ar vēlētājiem. SC vidēji var uzrādīt tikai 4.9 interneta atsaucīguma punktus no 14. Tikai par punkta desmitdaļu labāks rezultāts ir «Zaļo un zemnieku savienībai» (5.0 punkti).
Stāsta visu vai neko
Aptuveni 45% deputātu aktīvi stāsta par politiku un savu ikdienu Tviterī, Draugiem.lv vai Facebook.com plašākai sabiedrībai pieejamās lapās. Vienlaikus tikpat liels deputātu īpatsvars sociālos tīklus kā komunikācijas līdzekli pagaidām ignorē. Pa vidu starp šīm grupām ir tikai desmit procenti, kas, lai gan savā dzīvē ir publicējuši vairāk nekā vienu tvītu vai publiski redzamu sociālo tīklu ierakstu, tomēr caurmērā sociālos medijus izmanto reti.
«Latvijai specifiska tendence ir tā, ka latviešu valodā rakstošie deputāti iecienījuši Twitter, kamēr krievu valodā rakstošie deputāti biežāk sazinās Facebook,» piebilst «Providus» pētniece Iveta Kažoka.
Tops veidots, apkopojot datus par deputātu internetā publicētajiem rakstiem, blogiem, aktivitāti sociālajos tīklos, publiskām atbildēm uz vēlētāju jautājumiem, kā arī dalību 11.Saeimas komisiju sēdēs. Pētījumā aptverta tikai tā 11.Saeimas sasaukuma daļa, kuriem bija ilgstošs Saeimas deputāta mandāts.
Veidojot virtuāli atsaucīgāko deputātu topu, kā papildus kritērijs tika izmantots komunikācija rīkā Gudrasgalvas.lv, kur vēlētāji 10. un 11.Saeimas laikā varēja uzdot publiski redzamus jautājumus deputātiem. Vairāk nekā puse deputātu šajā laika posmā uzrakstīja vismaz vienu atbildi uz saņemtajiem jautājumiem, 20% no visiem deputātiem atbildēja uz teju vai visiem. Šo komunikācijas rīku uzturēja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, un tas būs komunikācijai ar deputātiem pieejams līdz vēlēšanām, bet pēc tam tiks arhivēts.
Lai pārliecinātos, ka deputāts, aktīvi sazinoties ar vēlētājiem internetā, nepiemirst par Saeimas darba mazāk aizraujošiem elementiem, atsaucīgāko deputātu topa veidotāji papildus punktus piešķīra par čakli apmeklētām Saeimas komisiju sēdēm. Šī kritērija nozīmība gan bija uz pusi mazāka nekā citiem kritērijiem, taču, ja šis kritērijs netiktu iekļauts, deputātu izkārtojums būtu atšķirīgs. Iegūtie dati liecina, ka Saeimas ikdienas darbs nav šķērslis aktīvai komunikācijai internetā.
Daži arī čakli blogo
Daži no tiem deputātiem, kas neatzīst publisku īsa formāta komunikāciju internetā, tomēr centās sabiedrību sasniegt arī elektroniskajā vidē, publicējot savus rakstus, blogus vai atskaites par darbu Saeimā. Arī šāda veida saziņa tika uzskaitīta pētījuma ietvaros, papildus punktus dodot tiem deputātiem, pie kuru e-vidē publicētajiem rakstiem bija pievienotas atsauksmju vai jautājumu uzdošanas iespējas.
Kažoka norāda, ka 17 deputāti izrādījās īpaši čakli blogotāji un plašāku rakstu rakstītāji, lai gan vairāk nekā puse deputātu kopš 2011.gada vēlēšanām publicējuši vismaz vienu interneta vidē brīvi pieejamu rakstu. Daži deputāti, lielākoties no «Saskaņas Centra», savas pārdomas sabiedrībai vēlas un spēj piedāvāt gan latviski, gan krieviski.»