90% aptaujāto rīdzinieku jūtas cieši piederīgi pilsētai, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas «Sabiedrības integrācija Rīgā» rezultāti. Pēc pašvaldības pasūtījuma veiktajā pētījumā 90% respondentu atbildējuši, ka ir «ļoti cieši» un «cieši» saistīti ar Rīgu. Pirms četriem gadiem šādus vērtējumus izteica 80% rīdzinieku.
Palielinājusies iedzīvotāju saistība ar tuvāko apkaimi, jo pašlaik 80% rīdzinieku jūtas saistīti ar savu mikrorajonu, bet pirms četriem gadiem tā jutās tikai 53% rīdzinieku. Ir pieaudzis arī iedzīvotāju lepnums par to, ka viņi ir rīdzinieki, - ar to lepojas 85% respondentu, bet pirms četriem gadiem ar to lepojās 73% aptaujāto rīdzinieku.
89% rīdzinieku norādījuši, ka jūtas cieši saistīti ar Latviju, taču tikai 34% jūtas piederīgi arī Eiropai.
Ņemot vērā to, ka līdzīgs pētījums tika veikts arī 2010.gadā, iegūtie rezultāti ļauj salīdzināt, kā mainījusies rīdzinieku sociālā identitāte, ko pilsētas iedzīvotāji domā par tiesībām un pienākumiem pret valsti, kāda ir viņu politiskā līdzdalība, iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā un nevalstiskajās organizācijās (NVO) un kāda ir uzticēšanās dažādām institūcijām, informēja Rīgas domē.
Varot novērtēt attieksmi pret sabiedrības integrāciju, latviešu valodas zināšanu un lietošanu, kā arī nostāju migrācijas jautājumos. Rīdzinieki novērtējuši pašvaldības piedāvātās iespējas un pakalpojumus, savstarpējo sadarbību un sabiedriskos pasākumus.
Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) pastāstīja, ka pētījumā aptaujātie atzinīgi novērtējuši Rīgas domes darbību, pauduši apmierinātību ar pašvaldības kultūras centru, bibliotēku, interešu izglītības, mūzikas, kā arī mākslas un sporta skolu piedāvājumu. Taču vienlaikus esot arī lietas, kam jāpievērš lielāka uzmanība, - jāveicina brīvprātīgo kustības attīstība, jāaktivizē radošo kvartālu un apkaimju darbība.
Pētījumā noskaidrots arī, ka 99% rīdzinieku svarīgas ir tiesības uz pensijas nodrošinājumu, 98% - tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tiesības uz vārda brīvību augstu vērtē 87% rīdzinieku, bet tiesības saņemt pamatizglītību dzimtajā valodā īpaši novērtē 91% aptaujāto. Mazāk svarīgas ir tiesības vēlēt vai izvirzīt savu kandidatūru pašvaldības vēlēšanām un tiesības dibināt politisku partiju vai organizāciju, liecina pētījuma dati.
Pētījumā izzināta arī rīdzinieku attieksme pret pienākumiem. To, ka jāciena valsts simbolika - karogs un himna -, atzinuši 97% rīdzinieku, tikpat daudzi teikuši, ka jāievēro valsts likumi un jāaizsargā Latvijas daba un kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi. 95% rīdzinieku atzinuši, ka jāzina valsts valoda, 94% atbildējuši, ka jāciena latviešu tautas tradīcijas un paražas, bet 87% minējuši, ka jāciena Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradīcijas un paražas. To, ka jāmaksā nodokļi un valsts nodevas, atzinuši 92% respondentu.
83% rīdzinieku interesē politiskie procesi Latvijā, par notikumiem Eiropā un pasaulē interesējas aptuveni 73% respondentu. Taču rīdzinieku politiskā līdzdalība ir zema, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā tikai 16% ir parakstījuši kādu aicinājumu vai petīciju, 11% piedalījušies piketos, demonstrācijās vai mītiņos.
Zema ir arī iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā un NVO, jo tikai 7% norādījuši, ka veikuši kādas brīvprātīgo aktivitātes. Savukārt NVO darbojas tikai 9,5% respondentu.
Pēdējo četru gadu laikā ir samazinājusies iedzīvotāju aktivitāte, iesaistoties savas mājas, pagalma vai apkārtnes labiekārtošanā. Kūtri rīdzinieki darbojas dzīvokļu apsaimniekošanas biedrībās, kā arī netiecas organizēt vai piedalīties savas ielas vai apkaimes svētkos un «kaimiņu dienās».
Vislielāko rīdzinieku uzticību bauda baznīca, kurai uzticas 67% aptaujāto galvaspilsētas iedzīvotāju, tai seko Rīgas Pašvaldības policija, kurai uzticas 66% respondentu, un Rīgas dome, kurai uzticas 64% aptaujāto. Viszemākā uzticība ir Saeimai, kurai uzticas tikai mazliet vairāk par piektdaļu jeb 22% respondentu, bet par četriem procentpunktiem mazāk galvaspilsētas iedzīvotāju uzticas politiskajām partijām.
Pētījuma dati rāda, ka ir augsta saliedētības pakāpe latviešu un krievu starpā, taču pēdējo četru gadu laikā pieaugusi neiecietība pret citu tautību un rasu cilvēkiem, pret maznodrošinātajiem, invalīdiem, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, alkoholiķiem un narkomāniem. Tomēr 63% rīdzinieku norāda, ka saliedētības līmenis ir pietiekams, turpretī 24% atzīst, ka nepietiekams.
62% respondentu atzīst, ka Latvijā jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšana, bet 26% uzskata, ka nav vēlama atšķirīgu etnisko identitāšu pastāvēšana, savukārt pārējiem respondentiem nav viedokļa šajā jautājumā. 38% aptaujāto uzskata, ka integrācija Latvijā notiek un nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses, bet 48% atzīst, ka sabiedrības integrāciju nepieciešams vadīt un kontrolēt.
Četru gadu laikā ir mazinājusies rīdzinieku gatavība pārcelties no Rīgas uz dzīvi citur Latvijā vai ārpus tās. Savukārt migrāciju - cilvēku iebraukšanu no citām valstīm uz dzīvi Latvijā - tikai 19% iedzīvotāju uztver kā pozitīvu procesu, bet 33% ir noskaņoti negatīvi.
Pētījums parāda, ka rīdzinieki atzinīgi novērtē pilsētas organizētos svētkus un pasākumus un to atpazīstamība un popularitāte pēdējo četru gadu laikā ir augusi. Vislabāk iedzīvotājiem patīk Rīgas pilsētas svētki, «Staro Rīga» un 18.novembra svētki, kā arī Līgo svētku svinēšana Krastmalā.
Iecerēts, ka par pētījumu «Sabiedrības integrācija Rīgā» notiks plašākas diskusijas iedzīvotāju forumā «Rīga dimd - iedzīvotāji runā», kas plānots novembrī.
