Bērnunami Latvijā būs, bet nākotnē tie būs citādāki, tostarp Labklājības ministrija (LM) ir iepazinusies ar pieredzi Bulgārijā, kur ārpusģimenes aprūpes iestādes ir iekārtotas daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos, stāstīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Baiba Stankēviča.
Ministrijas plāno vairākas izmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā, tostarp par Eiropas Savienības (ES) fondu naudu izveidot iestādes, kurās dzīvo mazs bērnu skaits.
«Par Eiropas Savienības naudu
plānojam izveidot mazas mājiņas,
kas ir integrētas sabiedriskā vidē. Mēs negribētu, lai izveidojas situācija, ka šādas mājiņas tiek izveidotas pilsētas nomalē prom no sabiedrības acīm. Šīs mājiņas vai dzīvokļi būtu, piemēram, daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā vienā no dzīvokļiem. Tas skan dīvaini, bet bijām pieredzes apmaiņas braucienā uz Bulgāriju, kur bijām šādā mājā - daudzdzīvokļu mājā bija bērnunams 1.stāvā, kur dzīvoja astoņi bērni ar garīgās attīstības traucējumiem un «mammu«. Tāda lieta var eksistēt. Tas ir tas, uz ko mēs gribam iet,
lai bērni integrētos sabiedrībā
un pierastu pie ikdienas dzīves,» par iecerēm stāstīja Stankēviča.
Pašlaik ārpusģimenes aprūpē atrodas 1800 bērnu, kuru skaitam ir tendence samazināties. «Negribētu apgalvot, ka tas ir balstīts uz ļoti labu, kvalitatīvu prevencijas darba uzlabojumu, tam pamats ir dzimstības samazinājums,» norādīja ministrijas pārstāve.
Viņa minēja, ka vienā iestādē nedrīkstētu būs vairāk par trim bērnu grupām, bet vienā grupā - vairāk par 18 bērniem.
«Neapgalvojam, ka bērnu namu Latvijā nebūs.
Ir dažādi iemesli, kāpēc bērns ir iestādē un kāpēc šāda situācija ir vēlama. Tas par ko runājam fondu kontekstā, kādas šīs iestādes ir – tās nav lielas ēkas, kur ģimeniskā vide ir ļoti tālu,» stāstīja ministrija pārstāve.
LM plāno veikt novērtēšanu katram bērnam nosakot, kas viņam ir nepieciešams. Taps arī plāns, kas notiks ar ēkām, kur ārpusģimenes institūcijas ir iekārtotas pašlaik.
Jau ziņots, ka LM piektdien, 19.septembrī, konferencē izvērtē ES fondu ieguldījumus nodarbinātībā un labklājībā iepriekšējā plānošanas periodā un turpmākajos septiņos gados.
2014.– 2020.gada plānošanas periodā galvenās prioritātes sociālajā jomā ir iekļaujoša nodarbinātība, profesionāla sociālā darba attīstība, sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un iespēja bērnam augt ģimeniskā vidē.
