Skolu audzināšanas stundās plāno ieviest patriotisma jautājumus (75)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Skolu audzināšanas stundās paredzēts ieviest valstiskās audzināšanas un patriotisma jautājumus, paredz grozījumi Izglītības likumā, kurus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstīja virzīt uz izskatīšanu Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz valstiskās audzināšanas un patriotisma jautājumu iekļaušanu skolu audzināšanas stundās. Tāpat likumprojekts nosaka, ka tiks pastiprināti regulēts, kādi pasākumi skolām īstenojami valstiskās apziņas stiprināšanai, kā arī valsts simbolu - himnas, karoga un ģerboņa - lietošanas kārtību. Likumprojekts arī noteiks mācību iestādēs īstenojamo valstiskas nozīmes svētku un atceres dienu atzīmēšanu, kā arī pedagogu uzvedības standartus. Iecerētie grozījumi arī regulēs skolu attiecības ar nacionāla mēroga patriotiskām jaunatnes organizācijām.

Komisijas deputāte Inga Vanaga, kura pie Saeimas frakcijām nepieder, pēc komisijas sēdes izteica kritiku Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), jo tās pārstāvji, viņasprāt, nebija pilnvērtīgi iepazinušies ar likumprojektu. «IZM izvērtēs likumprojektu vēlreiz, iesniedzot savus papildinājumus. Sēdē redzējām, ka vadošie IZM pārstāvji nebija īpaši informēti. Tā acīmredzot bija IZM iekšējās komunikācijas problēma,» viņa norādīja.

Kopumā Vanaga atzinīgi vērtēja likumprojektu norādot, ka ir atsevišķas skolas, kurās ir izteiktas problēmas ar jautājumiem, kas ietverti likumprojektā. «Ir skolas, kuras strādā godprātīgi, bet ir mācību iestādes, kur ir ļoti lielas problēmas ar šiem jautājumiem. Faktiski būs jāiespringst tām mācību iestādēm, kas apzināti vai neapzināti nestrādā ar valstiskās audzināšanas lietām,» sacīja Vanaga.

Jau ziņots, ka iesniegtajā likumprojektā norādīts uz problēmu, ka normatīvajos aktos nav noteiktas vienotas obligātās prasības audzināšanas darba īstenošanai izglītības iestādē, tostarp klases audzināšanai un klases audzinātāja darbam. Līdz ar to skolās praksē valstiskā audzināšana ir atkarīga no konkrētās izglītības iestādes tradīcijām, direktora vai pedagoga individuālās iniciatīvas.

Tāpat likumprojekta nepieciešamības pamatojumā, ar atsauci uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījumu, minēts, ka tikai puse skolēnu vecāku atzīstot, ka audzināšanas process izglītības iestādē veicina bērnu veidošanos par atbildīgu un sabiedriski aktīvu indivīdu un savas dzimtenes patriotu.

Pētījumā iekļauto skolotāju interviju rezultāti arī liecina, ka pašreiz skolās audzināšanas stundās tiek runāts par uzvedību, sekmēm un citiem jautājumiem, bet nepietiekama uzmanība tiek pievērsta valstiskajai audzināšanai.

Likumprojekta pamatojumā norādīts, ka, ņemot vērā neseno gadījumu, kad skolēni no Latvijas vesti uz nometnēm Krievijā, ir jānosaka, kādos ārpusklases pasākumos skolēnus var iesaistīt un kādi viesi ir aicināmi uz skolu.

Likumprojektu iesnieguši Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Vineta Poriņa, Gatis Sprūds no Nacionālā apvienības, Augusts Brigmanis un Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Dzintars Zaķis no partijas «Vienotība».

Komentāri (75)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu