DP: termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem rada apdraudējumu

 

 

Neskatoties uz valsts ekonomiskajiem ieguvumiem, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji no Krievijas var paaugstināt apdraudējuma risku Latvijas drošībai, uzskata Drošības policija (DP). DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norāda, ka potenciālo atļauju saņēmēju pārbaudes process ir jūtams slogs DP, jo tās kapacitāte samazinātā finansējuma dēļ nav bezizmēra.


Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija analizēja vakar valdībā izskatīto Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem.

2012.gadā DP pārbaudīja 2770 personas, 2013.gadā - 4196 personas, bet šogad līdz augustam - 3847 potenciālos atļauju saņēmējus.

Sākotnējo pārbaužu rezultāti neliecina par šo personu apdraudējumu valsts drošībai. Par to, ka šīs personas nerada apdraudējumu valsts drošībai, liecina informācija par pēdējiem diviem gadiem. Šajā laikā bijuši tikai seši gadījumi, kad DP atteikusi uzturēšanās atļauju. Iemesli ir bijuši visdažādākie, proti, personas bijušas saistītas ar organizēto noziedzību, krāpnieciskām darbībām un korupciju.

DP uzrauga arī tās personas, kuras jau ieguvušas atļaujas

Kopumā bijis tikai viens gadījums, kad atļaujas saņēmēja darbības bijušas tādas, lai viņu iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

DP pārbaudēs secinājusi, ka termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji ir turīgas personas, kas dažādu iemeslu dēļ vēlas iegūt uzturēšanos Latvijā. «Atsevišķām personām patīk, ka šeit ir sakārtots un ir Eiropa. Citām personām atļaujas ir vajadzīgas, lai ceļotu pa Eiropas valstīm, un tās praktiski neuzturas Latvijā,» piebilda Ulmanis.

«No drošības iestāžu viedokļa ļoti vērtējams aspekts ir tas, ka pieaug atļaujas saņēmēju - Krievijas pilsoņu skaits. Šīs valsts pilsoņi individuāli valsts drošībai apdraudējumu nerada, bet, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka tā ir gatava aizstāvēt savus pilsoņus arī ārvalstīs pie jebkuriem apstākļiem,

šāds apstāklis var paaugstināt apdraudējuma risku,»

uzsvēra Ulmanis.

Ekonomiskais efekts no programmas ir pozitīvs

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis komisijā norādīja, ka vismazākais termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju ieguldījums ir uzņēmuma kapitālā. «Ja raugās no ekonomikas viedokļa, tad tuvākajos piecos gados vairs nekustamā īpašuma refinansēšana nav kritiska Latvijas ekonomikai, kāda tā bija 2009. un 2010.gadā. Domājot par nākamā parlamenta darbu un rekomendācijām, no mūsu puses ir aicinājums daudz rūpīgāk pievērsties termiņuzturēšanās atļauju programmai, lai programma vairāk veicinātu naudas ienākšanu tieši uzņēmumu kapitālos, nevis nekustamajā īpašumā,» uzsvēra Bičevskis.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais investīciju baņķieris Ģirts Rungainis pauda pārliecību, ka ekonomiskais efekts no termiņuzturēšanās atļauju programmas ir pozitīvs, taču arī viņš uzskata, ka uzsvars ir lielā mērā jāmaina uz ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās un jāmeklē citas radošākas formas šajā programmā. «Piemēram, [vajadzētu] nevis veicināt Jūrmalas pārtapšanu par bezpersonisku spāņu kūrortu, bet ar nodokļu vai citas regulācijas palīdzību mēģināt iesaistīt šos cilvēkus, lai viņi attīsta un apdzīvo pustukšo Rīgas centru. Ja šajās komercplatībās tiktu ieguldīti līdzekļi, tad valsts iegūtu sakoptāku centru un lielāku pieprasījumu attiecīgi dažādām komerciestādēm un patēriņam,» piebilda Rungainis.

Būs vēl slēgta sēde

Lai analizētu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas riskus, Saeimas komisija nolēma vēl šī parlamenta sasaukuma laikā sarīkot slēgtu sēdi, kurā piedalītos visu drošības iestāžu pārstāvji.

Kā ziņots, lai saņemtu Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, nerezidenti no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.

Kopumā termiņuzturēšanās

atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi.

Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90% no visām atļaujām ir pieprasījuši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no 2013.gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valstspiederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.

IeM ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka kopš 2010.gada atļaujas pieprasījuši 8728 investori un viņu ģimenes locekļi no Krievijas, bet 925 ir no Ķīnas.

No paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem saņemtais pieteikumu skaits veido 1,17% no kopējā saņemto pieteikumu skaita.

Ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā.

IeM uzsver, ka atkārtoti jāpievērš uzmanība tam, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām padomju teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā «krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās».

Tāpat saglabājas arī riska faktors, ka tad, ja ārzemnieki ar vienotu etnisko izcelsmi, piemēram, ķīnieši, iegādājas nekustamos īpašumus vienā teritorijā, nākotnē var izveidoties situācija, ka var parādīties etnisko konfliktu risks, teikts ziņojumā.

Reklāma


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Saulīšu ciems, 220000 EUR
Māja
Māja, Rīga, 298000 EUR
Māja
Māja, Rīga, 125000 EUR
Atrasta Jūrmalā pazudusī Dagnija
Atrasta Jūrmalā pazudusī Dagnija

Reklāma