Latvija par budžeta naudu ražo ārstus ārvalstīm. Joprojām (43)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ražojam augsti kvalificētu darbaspēku Eiropas Savienības slimnīcām. Bez maksas. Šādu sludinājumu varētu ievietot Latvijas augstākās izglītības sistēma. Latvijā joprojām nepietiek vietu rezidentūrā un ik gadu desmitiem jauno mediķu nevar turpināt savu izglītību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Ik gadu rezidentūrā nepietiek vietu jaunajiem mediķiem, kas absolvējuši gan Rīgas Stradiņa, gan Latvijas Universitāti. Piemēram, šogad bešā palika vismaz 44 jaunie ārsti. Visticamāk, lielākā daļa no viņiem izglītoti par valsts līdzekļiem. «De facto» aprēķini liecina, ka

sešu gadu garumā budžetam tas varēja izmaksāt aptuveni 800 000 eiro.

Pērn Latvijas Ārstu biedrība izsniedza nepieciešamos dokumentus vairāk nekā simts jaunajiem ārstiem, kas plānoja doties uz rezidentūru ārzemēs. Precīzu datu par to, cik daudzi no viņiem aizbrauc un paliek svešumā, nav.

Veselības ministrijā situāciju skaidro ar trekno gadu un krīzes sekām.

«Šobrīd sāk beigt tie studenti, kas uzņemti 2007. gadā, kad bija palielināts pamatstudiju vietu skaits. Rezidentūras laiks nobīdās par sešiem gadiem, krīzes laikā rezidentūras vietu skaits netika palielināts,» LTV stāsta Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

Ministrijā apgalvo, ka problēmu risina

Uz rezidentūras vietu skaita palielināšanu nav jācer, tāpēc mēģina nedaudz samazināt budžeta vietas pamatstudijās. Katru gadu – par astoņiem procentiem. Taču Rīgas Stradiņa Universitātes vadība veicināt šo praksi negrasās. Turklāt veselības ministrija var ietekmēt tikai Stradiņa universitāti. Latvijas Universitātes finansējums nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas. Uzņemto studentu skaits paliek nemainīgs jau vairākus gadus.

Ārsts, Teksasas Universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis uzskata, ka daļēji situācijā ir vainojama sistēma: «Mums ir absolūtā lietu ne-koordinācija, jo

LU ir izglītības ministrijas padotībā, bet RSU pakļaujas Veselības ministrijai.

Protams, viņas nevar vienoties savā starpā, tur ir konkurence, kurš vairāk uzņems, kurš dabūs vairāk rezidentu.»

Pirms pieciem gadiem Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc uzņemto medicīnas studentu skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju. Pieņemot, ka citām valstīm skaitļi paliek nemainīgi, šogad mēs tik un tā ierindotos topā - aptuveni trešajā vietā. Tātad joprojām – pārprodukcija.

Komentāri (43)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu