Šogad jau reģistrēts 361 ugunsgrēks, kura iespējamais izcelšanās iemesls bijis dūmvadā degoši sodrēji, norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.
Šogad jau 361 ugunsgrēki, kuru iemesls - sodrēji dūmvadā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2012.gadā dienests bija reģistrējis 598 ugunsgrēkus, kurus, iespējams, izraisījuši degoši sodrēji, savukārt pērn tie bijuši 588 ugunsgrēki.
Ik gadu vairāk nekā 1000 ugunsgrēkos kā iespējamais aizdegšanās iemesls ir netīrīti dūmeņi, bojātas apkures sistēmas vai to lietošana, pārkāpjot ekspluatācijas noteikumus. Savukārt vairāk nekā pusē gadījumu tā ir sodrēju degšana dūmvadā, liecina VUGD pēdējo gadu statistika.
Dienests atgādina, ka līdz ar vēsāka laika iestāšanos aizvien biežāk tiek fiksēti ēkās dūmvados degoši sodrēji, kā arī pārseguma pie dūmvada gruzdēšana vai degšana. VUGD skaidro, ka tas liecina par nesagatavošanos ziemas sezonai, jo dūmvadi nav iztīrīti un apkures sistēmas bojātas.
Kā piemēru VUGD min aizvadītajā nedēļas nogalē reģistrētos 24 ugunsgrēkus, no kuriem četros gadījumos dūmvadā deguši sodrēji.
Tāpat VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Laikus nenotīrīti, tie labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu, norāda VUGD.
Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot. Tas paver ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un nepieciešamības gadījumā attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma. Apkures sezonā ilgdedzes apkures krāsnīm dūmkanālus tīra ne retāk kā reizi mēnesī, bet citām apkures ierīcēm tīrīšana jāveic divas reizes mēnesī.
Kā norādījusi Vetere, ugunsgrēki ar dažādām ar apkures sistēmu saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās, kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju un speciālistu, kas varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt krāsni un dūmvadu. VUGD aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt nepieciešamo palīdzību. Tāpat dienests aicina pašvaldībās izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.
VUGD arī aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gadagājuma piederīgos un pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas un siltas.
Ugunsdzēsēji šajā sezonā jau pieredzējuši gadījumu, kad aizdegušās uz krāsns novietotās mantas. Tāpat dienesta darbiniekiem nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz krāsns tiek žāvēts apģērbs vai apavi, kas augstajā temperatūrā var aizdegties. Ugunsdzēsējiem nācies dzēst ugunsgrēkus arī tādos mājokļos, kur ne vien malka atrodas kurtuves priekšā, bet arī pati krāsns ir apkrauta ar dažādām sadzīves mantām. Rezultātā dzirkstelītei iekrītot sadzīves mantās, sākas gruzdēšana. Savukārt gadījumā, ja gruzdēšana netiek pamanīta, sākas arī degšana, skaidro VUGD.