Kaut arī līdz vēlēšanām palikušas tikai četras dienas, 17,6% latviski runājošo iedzīvotāju joprojām nav izlēmuši, par kuru no partijām sestdien, 4.oktobrī, atdot savu balsi, liecina «Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra» (SDTIC) aptaujas rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējiem vēlēšanu gadiem, šāds neizlēmušo skaits ir ļoti augsts, norāda SDTIC.
Lielais neizlēmušo skaits latviski runājošo varētu būt skaidrojams ar to, ka sabiedrībā šīm vēlēšanām izvirzīts īpašs nozīmīgums, kā rezultātā ikviens rūpīgi apsver visus «par» un «pret», uzskata pētījuma autori.
Kopumā aptaujā piedalījušies 956 respondenti, no kuriem 92,4 % norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu. 18,7 % no aptaujātajiem atzina, ka vēlēšanu dienā izdarīs izvēli par labu partijai «Vienotība», 15,4% atdos savu balsi par Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-»Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», 11,3% - par «Latvijas Reģionu Apvienību», 9,8% - par «Zaļo un Zemnieku savienību», 7,6% balsos par «No sirds Latvijai», 6,5% - par sociāldemokrātisko partiju «Saskaņa», 4,7% - par «Vienoti Latvijai», savukārt par partiju «Latvijas attīstībai» balsos 1,8 % aptaujāto.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas profesore Guna Svence uzskata, ka neizlēmušajiem ir dažādi iemesli. - vieni iespējams, jau ir piedzīvojuši vilšanos līdzšinējās partijās un viņu solījumos, līdz ar to meklē jaunus un perspektīvus Saeimas kandidātus, viņi nevēlas divreiz izdarīt nepareizo izvēli. Otri pēc savas dabas visu laiku meklē ko jaunu un ir tikai «par» svaigām vēsmām, tostarp arī valdībā, tāpēc rūpīgi izpēta jaunos Saeimas kandidātus, vērtē dažādas diskusijas u.c. Savukārt trešā grupa ir cilvēki, kuri, iespējams, nav pārliecināti paši par sevi, nespēj sevī nostiprināt kādu konkrētu pozicionējumu, vai rast savu viedokli, tāpēc lēmuma pieņemšanu atliek uz pēdējo brīdi. Šādi cilvēki vairāk ietekmējas no priekšvēlēšanu kampaņām un paustajiem solījumiem.
Speciāliste norāda, ka pirmā grupa, kas līdz šim ir vīlusies esošajā varā, ir noteikti daudz lielāka par pārējām. Turklāt pastāv liela iespēja, ka cilvēki, kas pieņem lēmumu pēdējā brīdī, tomēr izlems nobalsot par stiprāko, pašpārliecinātāko kandidātu vai sarakstu - par spēcīgām personībām, jo apjucis cilvēks nebalsos par kandidātu bez skaidra un pārliecināta redzējuma.
Aptauja veikta laikā no 26. līdz 29.septembrim, ar interneta starpniecību aptaujājot 956 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem 18 līdz 64 gadu vecumā. 92,4% respondentu norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu.
