Tā dēvētās «Doņeckas tautas republikas» pārstāvjiem ir ziņas par Ukrainas pusē karojošiem algotņiem no Baltijas valstīm, tā preses konferencē paziņoja prokrieviski orientētās nereģistrētās organizācijas «Nepilsoņu kongress» aktīvists Einārs Graudiņš, kurš nesen esot viesojies Donbasā.
Graudiņš atzina, ka uz Donbasu devies par saviem līdzekļiem, kur viņu esot sagaidījuši «Doņeckas tautas republikas» pārstāvji, kuru vārdus viņš gan atteicās nosaukt, jo «šiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar nacionālās drošības jautājumiem, citos Ukrainas apgabalos ir noslepkavoti radinieki.»
Runājot par Baltijas valstu iedzīvotāju iesaisti Ukrainas karadarbībā, Graudiņš atzina, ka tas bija viens no jautājumiem, kuru uzdevis «Doņeckas tautas republikas» iekšlietu ministram.
«Es viņam jautāju, vai ir kādi dati, ka Ukrainas pusē ir algotņi no Baltijas valstīm, un vai kāds no tiem ir nokļuvis gūstā dzīvs, vai atrastas to mirstīgās atliekas, ar dokumentiem, kas apliecina, ka viņi ir no Baltijas valstīm. Pēc viņu rīcībā esošās informācijas, no Baltijas valstīm ir algotņi, bet līdz pagājušajai svētdienai neviens no viņiem nav nokļuvis «Doņeckas tautas republikas» bruņoto spēku pusē,» sacīja Graudiņš.
Uz atkārtotu jautājumu par Baltijas valstu pilsoņu dalību karā «Doņeckas tautas republikas» pusē, Graudiņš, kurš sevi sevi piesaka kā politologu un cilvēktiesību aizstāvi, norādīja, ka pašpasludinātajai republikai ir tikai formējumi, kuri līdzinās Latvijas Zemessardzei.
«Šie cilvēki necīnās par materiālām vērtībām. Tas nav algotņu formāts. Savukārt no Ukrainas puses ir regulārā armija, kā arī nekontrolējamie grupējumi jeb soda dienesti, kuri nepakļaujas nevienam. Tiem ir konkrēti izcenojumi par katru nogalināto pretinieku. Ir vesela tarifikācijas sistēma - jo augstāka dienesta pakāpe, jo grupējuma pārstāvis vairāk saņem,» norādīja Graudiņš, paužot uzskatu, ka tos finansē no oligarhu privātajiem līdzekļiem.
Savukārt vaicāts, vai tuvākajā nākotnē ir plānots atkārtots brauciens uz Donbasu, Graudiņš nenoliedza šādu iespēju, piebilstot, ka pastāvot pamatotas aizdomas, ka Ukrainas valdība viņam drīzumā varētu liegt iebraukšanu valstī.
Jau ziņots, ka, visticamāk, starp Ukrainas separātistu rindās karojošajiem cilvēkiem ir vismaz trīs Latvijas iedzīvotāji. Internetā ievietoti videomateriāli, kuros trīs vīrieši krievu valodā apgalvo, ka ir no Latvijas pilsētas Ludzas, sniedz savu motivāciju karošanai un aicina doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem.
DP noskaidrojusi, ka videomateriālos redzamie vīrieši ir Latvijas iedzīvotāji - divi ir Latvijas pilsoņi un viens ir nepilsonis. Vīrieši jau agrāk bijuši Drošības policijas redzeslokā kā personas, kurām ir saikne ar nacionālboļševiku kustību.
DP pret trijotni sākusi kriminālprocesu par publisku aicinājumu uz terorismu, kā arī par šaujamieroča iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu. Par publisku aicinājumu uz terorismu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat astoņiem gadiem. Tā ir pirmā reize Latvijā, kad sākts kriminālprocess par aicinājumu uz terorismu.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
