Latvijā populārāko partiju izvirzītie premjera amata kandidāti rosina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) sadalīt vai arī vienkārši ļaut Jaroslavam Streļčenokam turpināt vadīt šo iestādi.
Potenciālie premjeri rosina KNAB sadalīt vai arī ļaut Streļčenokam turpināt strādāt (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» diskusijā par KNAB nākotni «Visu Latvijai!»- TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle sliecās par labu KNAB sadalīšanai, jo tas būtu labākais risinājums. Viņš gan neprecizēja, kādas biroja funkcijas vajadzētu sadalīt.
«Žēl, ka esam nonākuši tādā situācijā, personāliju attiecību un cīniņu savā starpā dēļ. Tā ir redzamā daļa, un es pieļauju, ka daudz kas neredzams. Es paļaujos uz to, kas spriests Nacionālās drošības komisijā par šīs iestādes iespējamo sadalīšanu. Manuprāt, tas būtu ātrākais un labākais risinājums,» norādīja Zīle.
Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka Streļčenokam jāļauj turpināt vadīt KNAB un nekādas šīs iestādes sadalīšanas nav nepieciešamas.
«Streļčenokam mandātu darbam devusi Saeima, taču Strīķei [bijusī Streļčenoka vietniece] šāda mandāta nav, līdz ar to viņš ir iestādes vadītājs un viņam jālemj par visu personālu. Ja viņš uzskata, ka vietniece neatbilst amatam, tad viņam ir tiesības to atbrīvot vai pārcelt citā amatā. KNAB ierēdņa statuss ir galīgi nepareizs, jo tur vajadzētu būt kā policijā. Tajā ziņā likums būtu jāizmana un nevis tāpēc, ka tur ir Streļčenoks.
Vairāk traucēt Streļčenokam strādāt nedrīkst un nekādas sadalīšanas nav vajadzīgas.
Kad Strīķe «airēja» Vienotības politiskajās interesēs, tad viss bija kārtībā, bet, kad vadītājs nostājas skaidrā pozīcijā un grib kārtību savā iestādē, tad grib mainīt pašu sistēmu,» uzsvēra Lembergs.
Partijas «Saskaņa» kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka valdība jau mēnešiem ilgi nespēj atrast veselības ministru, taču tas nenozīmē, ka vajag nekavējoties likvidēt Veselības ministriju. Ušakovs uzskata, ka parlamentam jāizvēlas - vai nu atbrīvot Streļčenoku, vai arī turpināt ļaut viņam strādāt.
«Ja mums ir problēmas ar personālijām, tas nenozīmē, ka ir nepieciešams mainīt likumu vai reformēt struktūras. Es domāju, ka vajadzētu atstāt to likumu un normatīvo bāzi, kāda tā ir, un meklēt risinājumus ar tiem cilvēkiem, kas tur strādā, vienlaicīgi minimizējot mēģinājumus iejaukties politiķiem.
Streļčenokam mandātu iedeva Saeimas deputāti, un tas nozīmē, ka vai nu deputāti noņem Streļčenoku no amata, vai netraucē viņam strādāt,»
piebilda Ušakovs.
Partijas «Vienotība» pārstāve un pašreizējā premjerministre Laimdota Straujuma atgādināja, ka šobrīd ir iesniegti trīs dažādi varianti, kā uzlabot KNAB modeli, tāpēc pēc vēlēšanām sabiedrībai un Saeimai tie ir jāizdiskutē un jāpieņem attiecīgs lēmums.
Viens no priekšlikumiem nācis no ģenerālprokurora, kurš piedāvā KNAB izmeklēšanas bloku iekļaut iekšlietu sistēmā, bet partiju finansēšanas kontroli nodot Valsts kontrolei. Pārējos priekšlikumus izstrādāja Valsts kancelejas un Iekšlietu ministrijas Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas.
Straujuma personīgi uzskata, ka pareizāk būtu partiju finansēšanas kontroles funkcijas nodot Valsts kontrolei, lai nebūtu nekādas politiskās ietekmes.
Partijas «No sirds Latvijai» līdere Inguna Sudraba norādīja, ka KNAB ir jāturpina strādāt. Ņemot vērā, ka premjera pārraudzībā ir šī iestāde, tad premjera uzdevums ir vērtēt KNAB vadītāja darbu, un,
ja KNAB vadītājs nespēj izpildīt uzdevumus, tad ir jābūt priekšlikumam parlamentam, ka viņš ir nomaināms.
«Būtiskākā kļūda vai nepilnība, ka jābūt pavisam savādākai kvalitātes uzraudzībai. Un katram iestādes vadītājam jābūt definētiem tādiem uzdevumiem, kas jāizpilda, lai varētu objektīvi vērtēt, kāda ir darba kvalitāte, vai viņš atbilst amatam,» norādīja Sudraba.
Straujuma gan Sudrabai atgādināja, ka pašreizējā likumdošana ir tāda, ka premjeram nav iespēju veikt KNAB pārraudzību pēc būtības.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa rosinājusi KNAB pievienot Iekšlietu ministrijas resoram.
Savukārt Valsts kancelejas vadītā ekspertu darba grupa rosina veikt izmaiņas likumā, kas paredzētu stiprināt KNAB neatkarību Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā.
Šobrīd birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.