Gandrīz nemanāmi Latvijā šajā nedēļas nogalē bija ieradies Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, it kā lai atklātu kāda Latvijā dzīvojuša rakstnieka piemiņas plāksni un uzrunātu Krievijas kultūras dienu Latvijā rīkotājus. Medinska vizīte plānota tādā steigā, ka par to tikai pēdējā brīdī uzzinājušas Latvijas amatpersonas, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Krievijas ministrs vada arī pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma dibinātu biedrību. Ar tās palīdzību Krievija cenšas gluži vai popkultūras līmenī pacelt padomju armijas varenību un sasniegumus ne tikai Krievijā, bet arī nesen iekarotajā Krimā un tuvākajās ārzemēs.
Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis amatā ir divarpus gadus. Iepriekš rakstījis grāmatas par vēsturi, noliedzis Baltijas valstu okupāciju, paziņojis, ka Ribentropa-Molotova paktam pienāktos uzcelt pieminekli. Pirms gada kļuvis arī par vadītāju Krievijas militārās vēstures biedrībai.
Krievijas ministra brauciens uz Latviju rīkots lielā steigā un bez saskaņojuma politiskajā līmenī. Lai vizītei būtu oficiāls statuss, Medinskim būtu jāsatiek Latvijas kolēģe Dace Melbārde. Ceturtdien viņai nosūtīts ielūgums no ministra vadītās biedrības, kas palicis bez atbildes. Krievijas ministrs tagad apgalvo, ka brauciens esot vairāk privāts nekā valstisks.
«Es samērā negaidīti atbraucu. Lēmumu par braukšanu uz Rīgu pieņēmām pirms pāris dienām. Veiksmīgi sakrita – festivāla «Zelta maska» noslēgums, šodien tiek atklāta rakstnieka Valentīna Pikuļa piemiņas plāksne un ir 70. gadadiena kopš Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem – kaut kā visi šie datumi salikās kopā, tāpēc... Un arī sestdiena, viegli izkārtot brīvdienu. Tāpēc arī nolēmām atbraukt. Mēs par to iepriekš neinformējām Latvijas kultūras ministriju. Braucienam atsevišķos aspektos ir pat privāts raksturs,» raidījumam sacīja Medinskis.
Piektdienas vakarpusē atbildīgajām iestādēm Krievijas vēstniecība prasījusi nodrošināt savam ministram atbilstošus policijas pavadošos auto, tomēr lūgums noraidīts – Latvija Medinska braucienu neuzskatīja par oficiālu, jo nenotika abu valstu ministru tikšanās.
Krievijas ministram nācās pa Rīgu sestdien braukt vienā mašīnā ar vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
Ziņu par ministra ierašanos saņēmuši gandrīz tikai krieviski rakstošie un raidošie žurnālisti. Vladimirs Medinskis uzrunā Maskavas namā velta pārmetumus Latvijai par nedraudzīgo politiku, kas traucējot kultūrai.
«Klausieties - mēs uz Latviju vedam kultūru, teātrus... «Jaunais vilnis», «Jurmaļina», «KVN».
Es uzskatu, ka man jābūt nevis vienkārši baltajā sarakstā, bet zelta sarakstā. Krievijas Kultūras ministrijai un visām partneru organizācijām jābūt briljanta sarakstā un jāiet Rīgas lidostā caur VIP izeju bez maksas.
Saku priekšā Latvijas valsts institūcijām,» uzskata Medinskis.
Krievijas ministrā uzmanīgi klausās virkne prokrieviski noskaņotu personu Latvijā – gan Krievu organizāciju kurators Viktors Guščins, gan viens no šonedēļ notikušo Krievijas dienu Rīgā rīkotājiem Vlads Bogovs, gan Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, «Saskaņas centra» biedrs, kurš dibinājis biedrību «Atgūsim savus vārdus» un iesūdzējis Eiropas cilvēktiesību tiesā Latviju par viņa vārda latviskošanu. Pankratovs kopā ar vairākām antifašistu biedrībām ir starptautiskās organizācijas «Pasaule bez nacisma» dalībnieks.
Atklājot krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim veltīto piemiņas plāksni Tērbatas ielā, blakus nojauktajai Sporta pilij, pasākumā bija ieradušies Latvijas Krievu kopienas domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Altuhovs, viens no Nepilsoņu kongresa līderiem Vladimirs Sokolovs un arī Saskaņas Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs.
1.septembrī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Pikuļa grāmatas uzdāvināja Rēzeknes 2.vidusskolai. Ministre Ina Druviete lika tās pārbaudīt Valsts izglītības satura centram. Eksperti secināja - daiļdarbos vēstures faktus izvērtēt ir pagrūti un grāmatas lietošana paliek uz skolotāju sirdsapziņas.
Pikuļa piemiņas plāksnes ierīkotājs ir Krievijas militārās vēstures biedrība, kuras vadītājs ir Krievijas kultūras ministrs. «Negribētos, ka Pikuļa darbi, kas pārpildīti ar mīlestību un cieņu pret mūsu visu kopīgo vēsturi, Krievijas zemi, Baltiju, zemi, Latviju, Rīgu, Baltijas piekrasti, šo vietu, kur asinis lējušas daudzas, daudzas paaudzes – šo zemju aizstāvji, ka tas varētu būt kādam bīstami. Es domāju, ka tie var būt bīstami tikai tiem, kas negrib zināt savu vēsturi,» uzskata Medinskis.
Krievijas militārās vēstures biedrību izveidoja pirms pusotra gada pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma. Biedrības uzdevums ir pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus, popularizēt Krievijas vēsturi. Par tās vadītāju uz sešiem gadiem iecelts Medinskis.
Biedrība ar savu darbību jau izraisījusi vairākus skandālus.
Tā Polijā, Krakovā, Krievijas kultūras ministra vadītā organizācija uzstādīja plāksni Sarkanās armijas karavīriem, kurus zvērīgi nomocījuši poļi.
Drīz pēc tam Polijas politiķi paziņoja, ka atsakās no jebkādas sadarbības ar Krieviju kultūras jomā. Pēc biedrības pasūtījuma tapuši reklāmas rullīši, kā arī biedrības atbalstītas mākslas filmas par padomju armiju.
Rīgā viens no Krievijas kultūras ministra pieturas punktiem bija Uzvaras piemineklis. Ziedus nolika ministram gluži vai pielīmētais Saskaņas deputāts Pankratovs, arī vēstnieks. Vešņakovs solīja – vēstniecība arī turpmāk skolām dāvināšot rakstnieka Pikuļa grāmatas.