Raidījums: valsts neuzrunā nepilsoņu vecākus (45)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā joprojām turpina dzimt jauni nepilsoņi, kaut arī vairākus tūkstošus bērnu iespējams reģistrēt par pilsoņiem - pietiktu vien ar vecāku iesniegumu, bet valsts šos cilvēkus uzrunā vien ar brošūras starpniecību, šovakar vēsta LTV raidījums «de facto».

Vairāk nekā 7000 bērnu pēc likuma pienākas Latvijas pilsonība, taču vecākiem ir jāuzraksta iesniegums, pirms bērns sasniedz 15 gadu vecumu. Daudzās ģimenēs to neizdara.

Gan Latvijas cilvēktiesību centrā, gan Baltijas sociālo pētījumu institūtā, kas par nepilsoņiem šogad veica apjomīgu pētījumu, uzskata - daudzi vecāki par šādu iespēju vienkārši nezina. Pirmais solis, lai vērstos pie jauno nepilsoņu vecākiem, būtu katrai ģimenei uzrakstīt personīgu vēstuli ar aicinājumu reģistrēt bērnu par pilsoni.

Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa uzskata, kas

tas būtu «pozitīvs signāls, ka mēs nešaubāmies par šo bērnu un vecāku lojalitāti, jo pilsonība ir emocionālā saikne ar valsti.

Tas būtu skaidrs signāls no valsts puses, ka mēs uzskatam, ka bērni ir valstij svarīgi, ka mēs esam pārliecināti, ka ģimenes ir vajadzīgi.»

Integrācijas pārvaldē ideju par vēstules sūtīšanu noraidīja. Tā vietā nepilsoņu vecākiem, kas ierodas pēc pases, piedāvā brošūru un organizē informācijas dienas. Tomēr šādi valsts uzrunā tikai cilvēkus, kuri jau izrādījuši interesi.

Pēc aptuveniem «De facto» aprēķiniem nepilsoņu bērnu vecākiem paredzētās vēstules izsūtīšana izmaksātu aptuveni 10 000 eiro. Salīdzinājumam - pēdējo divu gadu laikā valsts mērogā integrācijas pasākumiem ir novirzīti 9 miljoni eiro – galvenokārt no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Informēšanai par pilsonības iegūšanas iespējām atlicināja 28 000 eiro.

Par integrācijas jomu atbild Kultūras ministrija. Tur norāda, ka iespēja pieteikties ES finansējumam ir, savukārt Iekšlietu ministrijā sola pievesties jautājumam nākamajā plānošanas periodā.

«Es tiešām domāju, ka ar jauniem cilvēkiem mēs to mērķi sasniegsim, kad šie bērni ies skolā, kad pieaugs interesē par to, kas notiek valstī un viņi iesaistīsies, to pierada arī šobrīd notiekošie procesi», «de facto» norāda Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Tomēr pagaidām neviens īsti nezina, kā pārliecināt arī tos vecākus, kuri liedz Latvijas pilsonību jaundzimušiem.

Kaut gan jau gadu piekrišanu pilsonības saņemšanai vecāki pauž bērnu reģistrējot – bez papildu iesniegumiem, daži izvēlas bērnam piešķirt nepilsoņa statusu.

Kaimiņvalsts Igaunijas valdība šogad koalīcijas līgumā ierakstīja mērķi – izbeigt nepilsonības atražošanu.

Ja Igaunijas parlaments atbalstīs valdības lēmumu, turpmāk gan jaundzimušajiem, gan visiem bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, automātiski piešķirs pilsonību.

Gada laikā no tās varēs atteikties, taču tikai nomainot pret citas valsts pilsonību.

Tiesību izvēlēties bērnam nepilsoņa statusu Igaunijas iedzīvotājiem vairs nebūs. Latvija šādu soli spert negrasās.

Komentāri (45)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu