Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apsver iespēju skaidrojošu informāciju par atzīmju - plusiņu un svītrojumu - veikšanu uzdrukāt uz vēlēšanu zīmēm, pauž CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, atbildot uz jautājumu par šādas pieejas realizēšanu.
Plusiņu un svītrojumu skaidrojumu varētu uzdrukāt uz vēlēšanu zīmēm (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts par konstatētajām problēmām ar atzīmju izdarīšanu, Cimdars neizslēdza iespēju, ka nākotnē CVK varētu īstenot kādus papildu izglītojošus vai informatīvus pasākumus gan vēlēšanu komisiju locekļiem, gan vēlētājiem, ja, izvērtējot 12.Saeimas vēlēšanu pieredzi, vēlēšanu komisija secinās, ka šādi papildu pasākumi nepieciešami, un izdosies rast tam atbilstošu finansējumu.
«Risinājumi varētu būt dažādi - gan papildu mācību materiāli iecirkņu komisijām, gan vēl vairāk informācijas vēlētājiem, varam apsvērt arī iespēju uzdrukāt skaidrojošu informāciju uz vēlēšanu zīmēm,» par CVK priekšsēdētāja viedokli informēja vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kopš balsu skaitīšanā tiek izmantota vēlēšanu zīmju skenēšana, gan vēlētāju, gan vēlēšanu komisiju izpratne par to, kā pareizi jāveic atzīmes vēlēšanu zīmē vai kuras no atzīmēm ir līdzskaitāmas, ir augusi, nevis gājusi mazumā, jo tagad vēlēšanu
zīmes ieskenētā veidā ir pieejamas vērtēšanai daudz plašākam interesentu lokam
nekā kādreiz, norāda CVK.
Savukārt šajās vēlēšanās šis jautājums ir sacēlis zināmu ažiotāžu, jo atzīmju izdarīšana vēlēšanu zīmēs, laikam ejot, ir kļuvusi par polittehnoloģijas instrumentu. Tāpēc vēl ir par agru izdarīt tālejošus secinājumus, vai pašā sistēmā ir kas maināms. «Pieredze ir jāapkopo un jāizvērtē tad, kad būs nosēdušās publiskajā telpā ap šo jautājumu saceltās duļķes. Jo, kad emocijas ir mitējušās, tad labāk saskatāmi arī racionālie risinājumi,» norāda Cimdars.
12.Saeima mantojumā no 11.Saeimas ir
saņēmusi uzdevumu rast risinājumu vēlētāju reģistrācijas kārtībai,
lai vēlēšanās un tautas nobalsošanās ērti varētu piedalīties arī tie vēlētāji, kuriem ir tikai identifikācijas jeb ID kartes, bet nav pases. Tas nozīmē, ka, meklējot risinājumu šai problēmai, parlamentā ir sagaidāmas diskusijas arī par citiem vēlēšanu nosacījumiem, kaut vai, piemēram, par iespēju balsot ārvalstīs par jebkura vēlēšanu apgabala, nevis tikai Rīgas, kandidātiem. Līdz ar to tad, kad šie jautājumi tiks diskutēti Saeimā, arī CVK locekļiem būs viedoklis par to, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas atzīmju izdarīšanas kārtībā, skaidro vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
Viņš norāda, ka
CVK jau pašlaik apmāca gan vēlēšanu iecirkņu komisijas,
kā uzskaitāmas par kandidātiem izdarītās atzīmes, gan gatavo dažādus informatīvus materiālus vēlētājiem.
«Domāju, ka, turpinot attīstīt elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu, pozitīvais blakus efekts no šīs sistēmas būs arī arvien lielāka vēlētāju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu izpratne par to, kādas ir pareizās atzīmes vēlēšanu zīmēs. Piemēram, jau šobrīd, pateicoties skeneru izmantošanai balsu skaitīšanā, mums ir ieskats atzīmju dažādībā, kādas izdara vēlētāji, tāpēc mums būs iespējams iekļaut šos piemērus vēlēšanu komisiju apmācību programmās, lai parādītu, cik dažādas mēdz būt vēlētāju izdarītās atzīmes, un skaidrotu, kā tās pareizi un vienveidīgi uzskaitāmas,» savu viedokli pauž Cimdars.
Viņš skaidro, ka nākt ar priekšlikumiem, kas būtu pilnveidojams Latvijas vēlēšanu sistēmā bez CVK var visi vēlēšanu procesā iesaistītie, un atgādina, ka likumdošanas iniciatīvas tiesības ir Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimas komisijām, Saeimas deputātiem un ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju.
«Līdz ar to, ja
jautājums, kas būtu grozāms vēlēšanu kārtībā, ir politisks,
nevis saistīts ar vēlēšanu administrēšanu, tad priekšlikumiem mainīt vēlēšanu nosacījumus sākotnēji būtu jānāk no Saeimā pārstāvētajām partijām vai Ministru kabineta,» norāda CVK priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins norādījis, ka vēlētāji biļetenus ir aizpildījuši pavirši. Viņš kā jocīgu vērtē situāciju, kad vēlētājs it kā centies izsvītrot kandidātu, bet ar svītru nav trāpījis vārdam un uzvārdam, vai arī plusiņš ir ielikts ārpus rombiņa. Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka tik paviršai vēlēšanu zīmju aizpildīšanai risinājuma nav. Viņš gan pieminēja iespēju mainīt vēlēšanu iecirkņa instrukciju, kā arī norādīja uz nepieciešamību partijām pirms vēlēšanām skaidrot balsotājiem, kāda ir atzīmju izdarīšanas kārtība.
Kā ziņots, varbūt vajadzētu
pārvērtēt, vai deputātu kandidātiem vēlētāju iezīmētais pluss nav spēcīgāks par svītrojumu,
šādu domu iepriekš Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Saeimas deputāts Imants Parādnieks.
Viņaprāt, patlaban «kaut kas īsti nav labi ar plusu un svītrojumu sistēmu». «Ja pozitīvais ir tikpat, cik negatīvais, tad īsti korekti nav,» teica Parādnieks un skaidroja, ka tie politiķi, kuri aktīvi darbojas, saņem gan daudz plusu, gan svītrojumu.
Viņaprāt, ir arī jāvērtē, cik lielu vēlētāju atbalstu saņēmis deputāta amata kandidāts, un ne vienmēr būtu «jānoraksta» ministrs, kurš nav iekļuvis parlamentā. Vienlaikus politiķis atzina, ka neiekļūšana parlamentā ir vērtējams signāls.