Saeima, vērtējot priekšlikumus grozījumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, noraidīja ierosinājumu palielināt algas valdības locekļiem.
Saeima noraida priekšlikumu palielināt ministru algas (96)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grozījumi šajā likumā tika rosināti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem, savukārt uz trešo lasījumu šim likumprojektam Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu. Deputāti šos ierosinājumus noraidīja.
Čigāne, komentējot savu ierosinājumu, iepriekš norādīja, ka priekšlikums paaugstināt ministru algas par kopumā 800 eiro pēc nodokļu nomaksas «palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo «pastāvēs, kas pārmainīsies«».
Čigāne piebilda, ka, palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, ministru
atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā.
Kā skaidroja Čigāne, šogad jūlijā Ministru prezidenta neto alga bija 1945 eiro, ministra - 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 1379 eiro. Palielinot koeficientus, izmantojot kurus tiek noteikta valdības locekļu alga, premjera neto alga pieaugtu līdz 2769 eiro, ministru - līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra - līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru - 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 255 eiro.
Attiecīgi premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru - 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 348, liecina Čigānes aprēķini.
Saeimas šodien pieņemtie grozījumi šajā likumā paredz apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segt veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem.
Izmaiņas attieksies uz robežsargiem, kuri atvaļināti 1998.gadā saistībā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un līdz 1997.gadam nodienējuši robežsardzē ne mazāk kā četrus gadus.
Paredzēts, ka Aizsardzības ministrijai (AM) viņiem būs jāsedz veselības aprūpes izdevumi tādā pašā kārtībā un apmērā kā karavīriem, kuri atvaļināti no militārā dienesta, sasniedzot militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka 1997.gadā robežsardze pārgāja no AM pakļautības Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā. Līdz šai pārejai robežsargiem bija tādas pašas sociālās garantijas kā karavīriem. Nonākot IeM pakļautībā, atvaļināto robežsargu sociālās garantijas mainījās.
Šajā laikā daļa robežsargu, kuri tika atvaļināti 1998.gadā, - aptuveni 30 robežsargi - nonāca situācijā, ka faktiski turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos nevarēja, jo viņiem drīzumā (gada laikā) iestājās dienestam noteiktais maksimālais vecums, tāpēc bija jāturpina dienests robežsardzē.
Atvaļinoties no robežsardzes, pēc pārejas IeM pakļautībā viņi zaudēja tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi, kādas būtu ieguvuši, ja turpinātu dienestu AM struktūrā. Tāpēc, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu, ir izstrādāti grozījumi Atlīdzības likumā, kas ierobežotam robežsargu skaitam - tiem, kuri tika atvaļināti no robežsardzes 1998.gadā maksimālā vecuma dēļ un kuriem tika piešķirta izdienas pensija, - saglabātu tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kartībā un apmērā, kā to saņem karavīri.