Jaunais vēža diagnostikas centrs, kurā lietos nukleārās medicīnas tehnoloģijas, pirmos pacientus uzņems 2016.gadā, ceturtdien informēja projekta pārstāvji.
Jaunais vēža diagnostikas centrs Rīgā sāks darbu 2016.gadā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Projekta īstenotāji prognozē, ka gadā centrā veiks trīs tūkstošus izmeklējumu, no tiem puse varētu būt vietējie iedzīvotāji, bet puse no ārvalstīm. Viena izmeklējuma cena varētu svārstīsies no 900 līdz 1500 eiro, kas ietver vielas, procedūru, attēla interpretāciju un slēdzienu.
«Salīdzinot ar somiem un poļiem,
plānojam piedāvāt diagnozes par 30-40% lētāk.
To visu var izdarīt vienā dienā, līdz ar to šāda diagnostika Latvijas cilvēkiem kļūs pieejamāka,» ceturtdien pastāstīja uzņēmuma «Nukleārās medicīnas centrs» vadītājs Vitālijs Skrīvelis.
Šī vēža diagnostikas metode paredz izmantot īsu brīdi dzīvojošos radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts pozitronu emisijas tomogrāfā jeb PET apvienojumā ar datortomogrāfu. Centrā plānotas divas šādas aparatūras - viena Latvijas pacientiem, otra - tā saucamajiem medicīniskajiem tūristiem. Šīs metodes lietošana dodot daudz precīzākus izmeklējumu rezultātus. Centrs arī eksportēs radionuklīdus PET izmeklējumiem ārvalstīs, kopumā saražojot 5000 dozu gadā. Centrs
plāno ar laiku iesaistīties zinātniskos projektos Eiropas mērogā.
«Lai arī diagnoze ir dārga, manuprāt, tā ir jātaisa. Amerikā tika veikts pētījums. 24 tūkstošiem pacientu noteica vēzi ar klasiskām metodēm - ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, biopsija, un pēc tam viņus uzreiz pārbaudīja ar pozitronu emisijas tomogrāfu. 36% no šo pacientu radikāli izmainīja ārstēšanas metodi, jo šī
metode ir precīzāka un var noskenēt pilnīgi visu ķermeni,»
stāstīja Skrīvelis.
Pēc viņa vārdiem, ir zināmā mērā negodīgi, ka Latvijā nav pieejama šāda diagnostika, «esam kā banānu republika».
Projekta partneris ir Rīgas Stradiņa Universitāte, kuras attīstības prorektors Toms Baumanis sacīja, ka augstskola iesaistās ar savu finansējumu, jo tic idejai par jaunu tehnoloģiju iedzīvināšanu Latvijā.
«Universitāte no savas puses ir ieguldījusi pusmiljonu eiro un ir gatava nākotnē izskatīt iespējas ieguldīt papildus, ja tas ir nepieciešams, jo mēs redzam šai lietai pieprasījumu nākotnē. Kāpēc? Jo, palielinoties mūsu studentu skaitam, viņiem būs iespēja apgūt šīs tehnoloģijas blakus Stradiņa slimnīcā un netālu no universitātes. Stradiņa universitāte gatavojas arī attīstīt savu pētniecības potenciālu, un šeit mēs domājam par jaunu zāļu nesēju izpēti, par klīnisko pētījumu veikšanu,» teica Baumanis. Augstskolas pārstāvis uzsvēra, ka plašākais mērķis ir Pārdaugavā attīstīt Latvijas medicīnas cilvēkresursu izcilības centru, kas spētu radīt jaunas zināšanas un veiktu pētniecību, kura nestu arī ieņēmumus.
«Norvik bankas» bankas valdes loceklis Raivis Ruskulis atzina, ka process bijis gana komplicēts. «Izvērtējot projekta biznesa plānu un potenciālu, mēs redzam, ka bankai tas ir ļoti perspektīvs projekts, un investīcijas mēs ceram, ka noteikti atmaksāsies tuvākajā laikā,» sacīja Ruskulis.
«Nukleārās medicīnas centrs» ir privātās un publiskās partnerības projekts ar kopējo investīciju apmēru 10 miljoni eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektam ir 5,7 miljoni eiro, Rīgas Stradiņa universitāte projektā piedalās ar pusmiljonu lielām investīcijām, bet «Norvik Banka» - ar četriem miljoniem eiro. Ēku paredzēts būvēt Rīgā, Mārupes ielā 19. Būvniecība izmaksās 3,4 miljonus eiro, bet pārējo ieguldīs iekārtās - ciklotrona un pozitrona emisijas tomogrāfu iegādē.
Investīcijas centrs plāno atpelnīt piecu gadu laikā. 2018.gadā plānotais centra apgrozījums prognozēts četru piecu miljonu eiro apmērā.